Latvija atpaliek no atjaunīgās enerģijas trajektorijas: statistikas iegāde varētu izmaksāt līdz 136 miljoniem eiro

Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopš 2022. gada ir zemāks par noteikto ikgadējo trajektoriju, taču Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) uzskata, ka valsts ar lielu varbūtību sasniegs 2030. gadam izvirzīto mērķi – 61% atjaunīgās enerģijas. Tas izriet no Tiesību aktu portālā saskaņošanā esošā noteikumu projekta par elastības mehānismiem atjaunīgās enerģijas saistību izpildei anotācijas. Ja mērķis tomēr netiktu sasniegts, valstij var nākties maksāt par citu valstu atjaunīgās enerģijas statistiku.

Ko paredz noteikumu projekts

KEM sagatavotais dokuments nosaka kārtību, kādā Latvija varēs izmantot dažādus elastības mehānismus. Tie ietver atjaunīgās enerģijas statistikas pirkšanu vai pārdošanu, dalību Eiropas Savienības (ES) atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismā un kopprojektus ar citām ES dalībvalstīm vai trešajām valstīm.

Statistikas iegāde nozīmē, ka Latvija varētu nopirkt citas dalībvalsts mērķa pārsniegumu un tā izpildīt savas saistības. Ja Latvija mērķi pārsniegtu, tā varētu pārpalikumu pārdot citām valstīm, bet ieņēmumus ieskaitīt valsts budžetā.

Novirzes iemesls

Ministrija skaidro, ka atpalicība lielā mērā saistīta ar to, ka degvielas piegādātājiem transporta enerģijas emisiju intensitātes pienākums noteikts tikai no 2030. gada. Ja piegādātāji izpildīs Transporta enerģijas likumā noteikto, mērķis, pēc KEM domām, tiks sasniegts un statistiku no citām valstīm pirkt nevajadzēs.

Iespējamās izmaksas

Anotācijā aplūkoti divi scenāriji:

• Salīdzinot esošo pasākumu devumu ar visiem Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā paredzētajiem pasākumiem, starpība būtu aptuveni 2,56 miljoni megavatstundu, bet iegādes izmaksas – 44,1–58,3 miljoni eiro.
• Ja atjaunīgās enerģijas īpatsvars līdz 2030. gadam būtiski nepieaugtu, starpība starp 2024. gada apjomu un 2030. gada mērķi varētu sasniegt 5,95 miljonus megavatstundu, bet izmaksas – 103,5–136,3 miljonus eiro.

KEM norāda, ka precīzi prognozēt apmēru nav iespējams, jo nav publiski pieejamas informācijas par statistikas vienības cenu. Lēmumu varētu pieņemt pēc 2030. gada, finansējumu ņemot no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Līdz 2026. gada sākumam Latvija nav veikusi darījumus ar atjaunīgās enerģijas statistiku un nav lēmusi par dalību ES finansēšanas mehānismā.