trešdiena, 2026. gada 18. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

EkonomikaPublicēts: 2026. gada 18. novembris 07:03

Latvijā atzīmē valsts proklamēšanas 108. gadadienu

Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienā, 18. novembrī, jāizkar valsts karogs, un daudzviet notiks svētku pasākumi. Valsts tika pasludināta 1918. gadā Rīgā, Otrajā pilsētas teātrī.

Foto: Dienas Bizness

Latvijā 18. novembrī atzīmē Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienu. Šajā dienā jāizkar valsts karogs, un daudzviet valstī ir gaidāmi svētku pasākumi. Datums atgādina par 1918. gadu, kad Rīgā tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts.

Proklamēšana 1918. gadā

Latvijas Republika tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī plkst. 16 Otrajā pilsētas teātrī, kas šodien ir Latvijas Nacionālais teātris. Latvijas Tautas padome, kas sevi atzina par vienīgo augstākās varas nesēju, pasludināja Latviju par patstāvīgu, neatkarīgu, demokrātiski republikānisku valsti etnogrāfiskajās robežās – Kurzemē, Vidzemē un Latgalē. Satversmi un attiecības ar ārvalstīm bija paredzēts noteikt Satversmes sapulcei.

Notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara norises Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs. Pēc Brestļitovskas līguma noslēgšanas starp padomju Krieviju un Vāciju 1918. gadā visu Latvijas teritoriju bija okupējis vācu karaspēks. Par tiešo impulsu tiek uzskatīts Vācijas impērijas sabrukums: 9. novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, ķeizars Vilhelms II devās uz Nīderlandi, un Vācija bija spiesta parakstīt pamiera noteikumus. Tajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Zigfrīdam Annai Meierovicam, Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam, apliecināja gatavību dot pagaidu de facto atzīšanu šai padomei.

Tautas padomes izveide un pirmā valdība

  1. novembra vakarā Rīgā, Suvorova ielā 3 (tagad Kr. Barona iela), Rīgas mēra Gustava Zemgaļa dzīvesvietā nodibināja Tautas padomi – Latvijas "priekšparlamentu". Tajā apvienojās Demokrātiskā bloka partijas un partijas no Latvijas Pagaidu nacionālās padomes. Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos; divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību, un pirmajā valdībā bija viens vācu tautības ministrs.

Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska, bet sociāldemokrāti taktisku apsvērumu dēļ izvēlējās palikt ārpus tās. Par pirmo Ministru prezidentu ievēlēja Latvijas Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani, par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics, bet par Tautas padomes prezidentu un valsts pagaidu galvu – advokāts Jānis Čakste.

Sarežģītais sākums

Jaunajai valdībai nebija varas aparāta. Svarīgākais uzdevums bija izveidot bruņotos spēkus, taču Vācijas armijas vadība kavēja mobilizāciju. Valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā 1919. gada janvārī tika ieņemta Rīga. Cīņa pret Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919. gadā saliedēja plašas tautas masas ap jauno valdību. Valsts pastāvēja 22 gadus, pirms atkal atdzima pēc 50 gadu ilgas okupācijas.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā