Par vienu mēnešalgu Latvijā var nopirkt 837 kilogramus rudzu maizes – par 15% vairāk nekā 2005. gadā
Atalgojuma pētījumu uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” aprēķini rāda, ka vidējā mēnešalga šogad atbilst 837 kilogramiem rudzu maizes, bet 2005. gadā – 728 kilogramiem. Vidējais atalgojums ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes, maizes pirktspēja – par 15%.

Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmums “Figure Baltic Advisory” Latvijas valsts svētku priekšvakarā salīdzinājis atalgojuma un cenu izmaiņas pēdējos 21 gadā, par mēraukli izvēloties rudzu maizi. Uzņēmuma ikgadējā atalgojuma pētījuma dati, salīdzināti ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju par maizes cenu, rāda, ka šogad par vienu mēnešalgu var nopirkt 837 kilogramus rudzu maizes, bet 2005. gadā – 728 kilogramus. Tādējādi maizes pirktspēja ir augusi par 15%.
Rudzu maize ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, un uzņēmums to izmanto kā vienkāršu ekonomiskās labklājības rādītāju. Kilograma cena 2005. gadā bija 0,71 eiro, šogad – 2,85 eiro, tātad tā pieaugusi aptuveni četras reizes. Vidējais atalgojums pēc uzņēmuma datiem pieaudzis no 517 līdz 2385 eiro.
Izmaiņas dažādos posmos
Atalgojuma un maizes cenas attiecība atspoguļo arī Latvijas ekonomikas attīstības posmus: straujas izaugsmes gadus, krīzi un neseno augstās inflācijas periodu. 2008. gadā par vidējo algu varēja nopirkt 851 kilogramu maizes, 2009. gadā – 709 kilogramus. No 2016. līdz 2021. gadam šis daudzums, neraugoties uz algu kāpumu, bija samērā stabils – aptuveni 800 kilogramu.
Pēdējos gados pirktspēja pakāpeniski atjaunojas: 2023. gadā par mēnešalgu varēja nopirkt 708 kilogramus, 2024. gadā – 734, 2025. gadā – 763, bet šogad – 837 kilogramus. Salīdzinājumā ar 2023. gadu kāpums ir vairāk nekā 18%.
“Figure Baltic Advisory” vadītājs un vadošais konsultants Juris Nīmants norāda, ka dzīves līmeni nevar izmērīt tikai maizes kilogramos, taču šāds salīdzinājums atgādina, ka ilgtermiņā svarīgi ir tas, cik daudz cilvēki nopelna un cik daudz par savu darbu var atļauties.


