Latvijā kopš 2005. gada studējošo skaits sarucis par aptuveni 42 procentiem
Latvijas augstskolās un koledžās 2025./2026. akadēmiskajā gadā studē 76,4 tūkstoši cilvēku, kamēr 2005. gadā bija 131,1 tūkstotis. Dienas Biznesa viedokļa rakstā norādīts, ka valstij vajadzīgs stabils finansējums un vienlīdzīga konkurence starp augstskolām.
Latvijā ilgstoši sarucis studējošo skaits: 2005. gadā augstskolās un koledžās studēja 131,1 tūkstotis cilvēku, bet 2025./2026. akadēmiskajā gadā – 76,4 tūkstoši. Pēdējos divos gados rādītājs nedaudz pieaudzis, taču joprojām ir aptuveni par 42 procentiem zemāks nekā augstākajā punktā. Tēmu aplūko Dienas Biznesa publicēts viedokļa raksts par augstākās izglītības nākotni un valstu konkurenci par talantiem.
Demogrāfija nav vienīgais skaidrojums
Avotā norādīts, ka studējošo skaits samazinājies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Viens no iemesliem ir jauniešu izvēle studēt ārvalstīs. OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dati rāda, ka 2024. gadā astoņi procenti Latvijas studentu studēja ārzemēs, visbiežāk Nīderlandē un Vācijā. Savukārt ārvalstu studenti veidoja aptuveni 14 procentus no Latvijā studējošajiem, un mobilo studentu skaits audzis no 5293 2014. gadā līdz 11,9 tūkstošiem 2025./2026. akadēmiskajā gadā.
Pēc UNESCO datiem, pasaulē studējošo skaits no aptuveni 100 miljoniem 2000. gadā pieaudzis līdz 269 miljoniem 2024. gadā. Vairākās valstīs ārvalstu absolventi var saņemt uzturēšanās atļauju uz vienu līdz trim gadiem, bet Latvijā absolventiem ir četru mēnešu periods un iespēja pieteikties pagarinājumam līdz deviņiem mēnešiem darba meklēšanai.
Augstskolu skaits un finansējums
2009./2010. akadēmiskā gada sākumā Latvijā bija 32 augstskolas un 24 koledžas, bet 2025./2026. gada sākumā – 24 augstskolas un 21 koledža. Samazinājums saistīts ar reorganizāciju: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienoja Latvijas Universitātei, vairākas citas iestādes iekļāva Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē, bet Latvijas Policijas akadēmiju likvidēja. Raksta autors uzskata likvidāciju par stratēģisku kļūdu.
Pēc OECD datiem, valsts izdevumi izglītībai Latvijā samazinājušies no 4,6 procentiem no IKP 2015. gadā līdz 3,4 procentiem 2023. gadā. Augstākajai izglītībai 2023. gadā novirzīti aptuveni 0,5 procenti no IKP, un izdevumi uz vienu studentu bija apmēram par ceturtdaļu zemāki nekā OECD vidēji.
Autors aicina nodrošināt stabilu finansējumu, vienlīdzīgus kritērijus publiskā un ES fondu atbalsta piešķiršanā neatkarīgi no augstskolas dibinātāja un skaidras iespējas absolventiem iesaistīties darba tirgū.
