Latvijā kreditēšana aug straujāk par IKP, bet kredītu īpatsvars joprojām zemākais eirozonā
Latvijas Bankas pārskats rāda, ka uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšana Latvijā aug vienā no straujākajiem tempiem eirozonā. Tomēr kredītu atlikuma attiecība pret IKP joprojām ir viena no zemākajām eirozonā.
Latvijas Banka, valsts centrālā banka, savā pārskatā secinājusi, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā saglabājas salīdzinoši augstā līmenī. Kredītu atlikums aug straujāk nekā valsts iekšzemes kopprodukts (IKP), taču attiecībā pret ekonomikas apjomu tas joprojām ir viens no zemākajiem eirozonā, tāpēc kreditēšanas kāpums ļauj Latvijai mazināt atpalicību no citām eirozonas valstīm.
Pieauguma tempi
- gadā nefinanšu sabiedrībām, tas ir, uzņēmumiem, izsniegto kredītu atlikums pieauga par 15,3%, bet mājsaimniecībām – par 9,9%. 2026. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, uzņēmumu kredītu atlikums palielinājās par 14,4%, bet mājsaimniecību – par 10,6%. Pārskatā norādīts, ka šie tempi ir vieni no straujākajiem eirozonas valstīs.
Kopējā uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma attiecība pret IKP kopš 2024. gada sākuma zemākā punkta ir pieaugusi par 3,8 procentpunktiem un 2026. gada otrajā ceturksnī sasniegusi 32,5%.
Kas stāv aiz kāpuma
Latvijas Banka secina, ka kreditēšanas kāpums nav koncentrēts atsevišķos kredītu veidos vai tautsaimniecības nozarēs, bet vērojams plašā kredītu produktu spektrā. Par noturīgāku atkopšanos liecina arī tas, ka nozīmīgu daļu uzņēmumu kreditēšanas pieauguma veidojuši jauni klienti, kuriem pēdējos gados nav bijis aktīvu kredītsaistību kredītiestādēs.
Pārskatā vērtēts, ka pieaugums galvenokārt saistīts ar aizdevēju lielāku gatavību finansēt plašāku uzņēmumu un mājsaimniecību loku. To norāda gan salīdzinoši riskantāku pirmreizējo kredītņēmēju īpatsvara pieaugums, gan uzņēmumu aptauju rezultāti, kas rāda augstāku apstiprināto kredītpieteikumu īpatsvaru, īpaši mazo un mikrouzņēmumu segmentā.
Ierobežojumi
Finansējuma pieejamību joprojām ierobežo salīdzinoši augsta kredītu cena, ierobežotas procentu likmju fiksācijas iespējas un stingras nodrošinājuma prasības. Lai gan uzņēmumu finansiālā veselība turpina uzlaboties, tas nav būtiski palielinājis pieprasījumu pēc ārējā finansējuma, jo daļa uzņēmumu kredītu nosacījumus joprojām uzskata par nepievilcīgiem.
