Mākslīgā intelekta ieviešana prasa mainīt organizāciju kultūru, nevis tikai rīkus
Mākslīgā intelekta (MI) ieviešanas panākumi uzņēmumos atkarīgi no darba kultūras un vadības, nevis tikai no izvēlētās tehnoloģijas. Pētījumā vadītāji atzīst zaudējumus no iniciatīvām, kuras varēja apturēt agrāk.
Organizācijām, kas darbā ievieš mākslīgo intelektu (MI), svarīgāka par pašu tehnoloģiju kļūst darba kultūra un vadības pieeja. Par to liecina Dienas Biznesa publicētais vērtējums, kas aplūko, kā darbinieki jūtas, lietojot MI, un kā uz to reaģē vadītāji.
No rīka izvēles uz darba organizāciju
Sarunas par MI uzņēmumos bieži sākas ar jautājumu, kuru rīku izvēlēties un kā to ieviest. Taču labākās pieejamās tehnoloģijas iegāde vēl negarantē reālu labumu. Pārmaiņas notiek tad, kad mainās tas, kā cilvēki pieņem lēmumus, mācās, sadarbojas, dalās zināšanās un reaģē uz kļūdām.
Prasmju plaisai līdzās – pārliecības plaisa
MI ieviešana nozīmē, ka darbiniekiem jāapgūst jaunas lietas. Daļa nav droši, kā tehnoloģiju lietot pareizi, citi baidās, ka viņu darbs kļūs mazāk vērtīgs. Vēl citi MI jau izmanto, bet to neatklāj, jo nezina, vai organizācija to uztvers kā priekšrocību vai risku.
Tādēļ līdzās prasmju trūkumam veidojas arī pārliecības trūkums. Ja darbinieks nav drošs, kā vadītājs vērtēs eksperimentus, ar MI paveikto darbu vai kļūdas, viņš var palikt pie ierastajām metodēm. Vienas apmācības tam nepietiek.
Ko rāda pētījums
Emergn 2026. gada pētījumā “The Value Gap” aptaujāti 700 augstākā līmeņa vadītāji ASV un Lielbritānijā. Tas rāda, ka transformācijas un MI iniciatīvās vidēji tiek zaudēti 2,4 % no gada ieņēmumiem, jo iniciatīvas nav apturētas laikus. Tikai 30 % vadītāju atzīst, ka neefektīvu iniciatīvu apturēšana viņu organizācijā ir normāla prakse.
Vadītāju loma
Vadītājam jāspēj ne tikai izskaidrot, kādus rīkus lietot, bet arī to, kādam nolūkam, kā vērtēt rezultātu un kur paliek cilvēka atbildība. Svarīgi, lai vadītājs būtu gatavs mācīties un atzītu, ka viņam nav atbilžu uz visiem jautājumiem.
Autora skatījumā, tā kā MI rīki kļūs pieejamāki, ilgtermiņa konkurences priekšrocību noteiks nevis tehnoloģija, bet tas, kā organizācijas to izmanto: pārskatot darba organizāciju, samazinot nevajadzīgas darbības, dodot darbiniekiem lielāku atbildību un mācoties no pieredzes. Tam nepieciešama vide, kurā cilvēki uzdrošinās izmēģināt jaunas pieejas, dalīties zināšanās un apšaubīt ierasto.
