Latvija vēlas mīkstināt ES piedāvātos zvejas ierobežojumus Baltijas jūrā 2027. gadam

Eiropas Komisija (EK) ir iesniegusi priekšlikumu par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2027. gadam, un Latvijas Zemkopības ministrija (ZM) ar daļu no tā nav apmierināta. Jautājums tiks skatīts ES Padomes sanāksmē, kurā Latviju pārstāvēs ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš. Kvotas ietekmē Latvijas zvejniekus, īpaši piekrastē.

Kvotu piedāvājums

EK ierosina Baltijas jūras centrālajā daļā reņģu nozveju noteikt 3989 tonnu apmērā, kas ir par 49% vairāk nekā 2026. gadā. Rīgas līcī reņģu kvota varētu būt 20 550 tonnu, tātad par 11% lielāka nekā šogad. Brētliņu nozvejai piedāvāti 40 340 tonnu, un tas ir par 44% vairāk nekā 2026. gadā.

Latvijas iebildumi

Visvairāk ministriju neapmierina EK ieceri par 51% samazināt Austrumbaltijas mencas apjomus. Šai sugai atļauta tikai piezveja, un to piedāvāts ierobežot līdz 18 tonnām. Latvijai ir svarīgi saglabāt 2026. gada piezvejas līmeni, lai varētu netraucēti turpināt piekrastes zveju, kā arī brētliņu un reņģu traļu zveju. ZM norāda, ka pašreizējais piedāvājums ļoti nelabvēlīgi ietekmētu normālu zvejas darbību, īpaši piekrastē.

Latvija vēlas saglabāt arī iepriekšējos noteikumus par lašiem atpūtas zvejā: atļauts paturēt vienu audzētavā audzētu lasi ar nogrieztu taukspuru. EK savukārt iesaka pilnībā aizliegt lašu ieguvi.

Kopējā lauksaimniecības politika

Plānots, ka šajā sanāksmē ES Padomes līmenī varētu panākt vienošanos arī par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumiem pēc 2027. gada, tostarp kontroles mehānismu un ieviešanu. ES daudzgadu budžeta jautājumi tajā netiks risināti; par tiem vienošanās gaidāma novembrī, decembrī vai janvārī dalībvalstu valdību un valstu vadītāju līmenī.

Latvija pozitīvi vērtē Īrijas prezidentūras panākto progresu, īpaši attiecībā uz dalībvalstu prasītajām elastībām. ZM norāda, ka pašreizējo piedāvājumu Latvija varētu atbalstīt, jo vairums tai svarīgo jautājumu ir risināti pieņemami, taču prezidentūra vēl pilnveido tekstu.