Latvijai ir potenciāls kļūt par nākamo izaugsmes līderi Baltijā
Ekonomists Arnolds Antanavičs uzskata, ka Latvija, ilgstoši atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas, tagad atrodas jauna izaugsmes cikla sākumā, ko apliecina investīciju pieaugums un nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte.
Runājot par Baltijas valstu ekonomikām, Latvija ilgstoši tiek uzskatīta par atpalicēju, taču pēc ekonomista Arnolda Antanaviča domām, situācija mainās. Pēdējos gados Lietuva piedzīvoja strauju izaugsmi, ko veicināja lielāks naudas apjoms ekonomikā un līdz ar to augošas algas un nekustamā īpašuma cenas. Vienlaikus Latvija cieta no mazāka naudas daudzuma apgrozībā (M1 rādītājs Latvijā ir aptuveni 20 miljardi eiro, bet Lietuvā – 45 miljardi), kā arī no sankcijām, kas izraisīja krievu kapitāla aizplūšanu.
Kā norāda Antanavičs, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas ekonomika vairākus gadus attīstījās lēnāk nekā Lietuva, jo tā bija ciešāk saistīta ar Krieviju. Turpretī Lietuva piesaistīja uzņēmumus no Baltkrievijas un Ukrainas, piemēram, videospēļu izstrādātāju Wargaming, kas pārcēlās uz Viļņu, līdzi ņemot simtiem augsti kvalificētu darbinieku. Tas radīja pieprasījumu pēc mājokļiem un birojiem, tādējādi paceļot cenas.
Tomēr ekonomikas cikli mainās. Šobrīd Viļņa ir viena no dārgākajām pilsētām Baltijā – kvadrātmetra cena elite segmentā sasniedz 12–13 tūkstošus eiro, bet lielākie dzīvokļi maksā līdz 3–4 miljoniem eiro. Salīdzinājumam, Rīgā lielākais dzīvokļa darījums pērn bija 1,6 miljoni eiro. Augstās dzīves dārdzības dēļ starptautiskais uzņēmums Continental paziņoja par ražotnes slēgšanu Kauņā.
Latvija, pēc Antanaviča domām, tagad šķiet pievilcīgāka. Pērn pirmo reizi valsts vēsturē tā piesaistīja vairāk nekā 1 miljardu ārvalstu investīciju. Tāpat vērojams kreditēšanas pieaugums – šī gada pirmajos piecos mēnešos jauno mājokļu kredītu apjoms pieaudzis par 14,3%, bet 2025. gadā – gandrīz par 40%. Tas liecina, ka iedzīvotāji kļūst pārliecinātāki par nākotni.
Ekonomists prognozē, ka Latvija tuvākajā laikā varētu sasniegt rekordus gan investīcijās, gan nekustamajā īpašumā. Rīgā mājokļi ir pieejamāki, uzņēmumu biroju izmaksas zemākas, un Lietuvas kapitāls jau šobrīd finansē projektus Latvijā. Ja pozitīvās tendences turpināsies, nekustamā īpašuma nozare var kļūt par galveno izaugsmes dzinējspēku.
