Latvijas Bankas forumā spriež par ilgtspējas risku uzraudzību finanšu sektorā

Latvijas Banka 29. oktobrī sarīkoja Ilgtspējas konsultatīvo forumu, kurā tikās zemkopības, finanšu un citu nozaru pārstāvji. Tikšanās mērķis bija iepazīstināt ar Eiropas Savienības (ES) ilgtspējas prasībām finanšu sektoram un apspriest, kā tās praktiski ieviest, kāda ir kredītiestāžu atbildība un kā darbojas uzraudzība šajā jomā.

Regulējums un banku pienākumi

Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale norādīja, ka ES finanšu sektoram ilgtspējas jomā ir ierādīta īpaša loma, bet regulējumu veido liels skaits normatīvo aktu, kuru prasības tiek ieviestas pakāpeniski. Viņasprāt, pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ieviešanas tempu ir palēninājuši, tomēr process turpinās.

Bankām jau tagad jāvērtē vides, sociālie un pārvaldības riski (ESG). Tas izriet no Kapitāla prasību regulas (CRR), Kapitāla prasību direktīvas (CRD) un Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm. Eiropas Centrālā banka savā klimata un vides risku ceļvedī ir izklāstījusi uzraudzības gaidas šo risku pārvaldībā.

Bankām jāizvērtē, cik lielā mērā ESG riski var ietekmēt to darbību, ņemot vērā biznesa modeli, stratēģiju un kredītportfeli. Tiek piemērots proporcionalitātes princips: prasības ņem vērā bankas lielumu, darbības modeli un risku būtiskumu. Ja kāds risks izrādīsies būtisks, būs nepieciešama padziļināta tā pārvaldība. Latvijas Banka uzsvēra, ka riska esamība automātiski nenozīmē ierobežojumus un ka vairāki procesi, kas ietekmētu kredītpolitiku vai konkrētu klientu, vēl nav sākti.

Diskusijas atziņas

Banku pārstāvji norādīja, ka tuvākajā laikā uzmanība būs pievērsta banku klientu pārejas plānu prasību ieviešanai. Dabas daudzveidības risku vērtēšana ir tālāka uzdevums, jo tam vajadzīgi sākotnējie dati un banku modeļiem atbilstošas pieejas. Latvijas Bankas ieteikumi dabai labvēlīgas un nelabvēlīgas saimnieciskās darbības noteikšanai pašlaik ir agrīns, informatīvs pētniecisks dokuments.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš sacīja, ka dabas, klimata un ilgtspējas iniciatīvas šobrīd virzās paralēli, katra ar savu metodoloģiju. Viņš informēja, ka ministrija vērsīsies pie Ministru kabineta ar rosinājumu noteikt atbildīgo iestādi vienotas zemes politikas izstrādei, lai mazinātu fragmentāciju un birokrātiju.

Forumā piedalījās arī Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, nozaru asociāciju, Zemnieku saeimas un banku pārstāvji.