Latvijas ekonomika aug straujāk nekā pēdējos četros gados, bet būvniecībā parādās bremzēšanās
Latvijas IKP otrajā ceturksnī pieauga par 3,5%, un rūpniecības apjomi sasnieguši rekordaugstu līmeni. Banka "Citadele" brīdina, ka jaunu komercprojektu būvniecība samazinās un 2027. gadā iespējams neliels kritums nozarē.

Latvijas ekonomika šogad uzrāda spēcīgāko izaugsmi pēdējo četru gadu laikā, taču atveseļošanās nav vienmērīga: ražošana un mazumtirdzniecība aug, bet būvniecībā jaunuzsākto projektu skaits samazinās. Tas izriet no bankas "Citadele" Baltijas ekonomikas analīzes, kuras secinājumi būtiski nākamā gada izaugsmes izredzēm.
Banka paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2026. gadam no 1,8% līdz 2,2%, bet 2027. gadam prognozē 2,3% pieaugumu. Šā gada otrajā ceturksnī IKP palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Tas ir straujākais temps četru gadu laikā un gandrīz trīsreiz straujāks nekā eirozonā vidēji, kur pieaugums bija 1,2%. Latvija bija starp sešām visstraujāk augošajām Eiropas Savienības ekonomikām.
Rūpniecība un tirdzniecība
Apstrādes rūpniecības izlaide augustā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni; sešu mēnešu tendences datos pieaugums bija 6,4% gada griezumā. Visstraujāk auga metālizstrādājumu ražošana (+22%), ķīmiskā rūpniecība (+20%), elektronika (+20%) un mašīnbūve (+14%). Bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis kā papildu faktoru min pieprasījumu, kas saistīts ar Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanu. Rūpniecības noskaņojums Vācijā un Zviedrijā ir labākais pēdējo trīs gadu laikā, taču Vācijas rūpniecības aktivitāte joprojām ir salīdzinoši vāja.
Mazumtirdzniecības apjomi, neskaitot degvielu, sasnieguši augstāko līmeni 18,5 gadu laikā: augustā sešu mēnešu tendences dati uzrādīja 4,1% pieaugumu. Interneta tirdzniecība auga par 11%, mēbeļu un mājsaimniecības tekstila pārdošana – par 7%.
Būvniecība un pirktspēja
Otrajā ceturksnī jaunuzsākto ēku būvniecības apjoms saruka par 29%, īpaši nedzīvojamo ēku segmentā, savukārt daudzdzīvokļu ēku būvniecības uzsākšana pieauga par 39%. Purgailis norāda, ka šodien pieņemto investīciju lēmumu ietekme būs redzama nākamgad, tāpēc 2027. gadā iespējams neliels aktivitātes kritums.
Pirktspējas atjaunošanās ir mērena: darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī pieauga par 4,1%, bet inflācija septembrī bija 3%. Banka prognozē, ka inflācija samazināsies no 3,6% šogad līdz 3,3% nākamgad.
Baltijas valstu vidū 2026. gadā straujākā izaugsme prognozēta Lietuvā (2,9%), Igaunijā (2,3%) un Latvijā (2,2%). Purgailis kā galvenos riskus min augstās energoresursu cenas, finansēšanas izmaksas un ārējā pieprasījuma svārstības.


