Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris svin 100 gadu jubileju
LNSO pirmsākumi meklējami Rīgas Radiofona orķestrī, kas 1926. gadā sāka darbu ar 14 mūziķiem. Gadu desmitos neliels ansamblis izauga par starptautiski atzītu kolektīvu.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) šogad atzīmē savu 100. jubileju. Orķestra saknes meklējamas Rīgas Radiofona orķestrī, kas pilna apjoma ikdienas darbu uzsāka 1926. gada 5. septembrī.
Pieticīgs sākums
Orķestra pirmo sastāvu veidoja tikai 14 mūziķi un viens diriģents — Arvīds Pārups. Kolektīvā bija arī komponists un harmonijas mūziķis Ādolfs Ābele, vairāki vijolnieki, čellisti, pianists, kā arī pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēlētāji. Lai gan pēc mūsdienu vai pat toreizējiem standartiem 14 cilvēku sastāvs bija neliels, tas atbilda vienīgajam pieejamajam tehniskajam risinājumam — orķestrim bija tikai viens mikrofons, kas spēja uztvert skaņu no ierobežota mūziķu skaita.
Radio ienākšana Latvijā
Orķestra izveide bija cieši saistīta ar radio parādīšanos Latvijā. Radio kā translēšanas mediju 20. gadsimta 20. gados sāka attīstīt visā pasaulē, un arī Latvija ātri pievienojās šai tehnoloģiskajai attīstībai. 1924. gadā Saeima piešķīra 140 tūkstošus latu radiofona stacijas būvniecībai. Raidstacijas celtniecību uzticēja Francijas uzņēmumam Société française radio-électrique, un radiofons ieguva mājvietu Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, toreizējās Pasta mājas trešajā stāvā.
Pirmā oficiālā radio pārraide notika 1925. gada 1. novembrī. Par tās kulmināciju kļuva Džakomo Pučīni operas Madama Butterfly tiešraide no Nacionālās operas.
No neliela ansambļa līdz starptautiskam kolektīvam
Nepilnu 20 gadu laikā pēc dibināšanas Rīgas Radiofona orķestris pārtapa par vērienīgu kolektīvu, kas guva ievērību arī ārpus Latvijas robežām. Šis attīstības ceļš — no viena mikrofona un 14 mūziķiem līdz atzīšanai Eiropā — kļuvis par simboliskāko daļu LNSO simtgades stāstā.

/nginx/o/2026/09/02/17891741t1ha97a.png)
