Latvijas nekustamo īpašumu tirgū vērojams izaugsmes potenciāls
Pēc ilgstošas stagnācijas Latvijas ekonomika un nekustamo īpašumu sektors uzrāda straujākas izaugsmes pazīmes, kamēr Lietuva saskaras ar augstām izmaksām un konkurētspējas samazināšanos.
Ilgus gadus Latvija tika uzskatīta par Baltijas ekonomisko pastarīti, bet tagad situācija mainās. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvija atpalika, bija mazāks naudas apjoms ekonomikā – M1 rādītājs Latvijā ir nedaudz virs 20 miljardiem eiro, kamēr Lietuvā tas pārsniedz 45 miljardus. Turklāt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija strauji sarāva saites ar Krieviju, un kapitāls aizplūda, ko tikai daļēji kompensēja ES finansējums un ārvalstu investīcijas.
Lietuva šajā laikā guva labumu no Baltkrievijas un Ukrainas uzņēmumu pārcelšanās, piemēram, Wargaming, kas pārcēlās uz Viļņu. Rezultātā Lietuvā strauji pieauga algas un nekustamo īpašumu cenas – tagad kvadrātmetra cena Viļņā elites segmentā sasniedz 12–13 tūkstošus eiro, bet lielākie dzīvokļi maksā līdz 3–4 miljoniem eiro. Šādas cenas sāk atbaidīt investorus, piemēram, Continental slēdz ražotni Kauņā, par iemeslu minot dzīves dārdzību.
Savukārt Latvija pērn piesaistīja vairāk nekā 1 miljardu eiro ārvalstu investīciju – kas ir valsts rekords. Rīgā mājokļi ir ievērojami lētāki: lielākais dzīvokļa darījums pērn bija 1,6 miljoni eiro, bet Viļņā pat zemākie darījumi top desmitniekā pārsniedza 2 miljonus. Latvijā aktīvi investē Lietuvas kapitāls – lielākā daļa investoru platformā Profitus nāk no Lietuvas.
Arī kreditēšana atspoguļo optimismu: šī gada pirmajos piecos mēnešos jauno mājokļu kredītu apjoma pieaugums bija 14,3%, bet 2025. gadā tie palielinājās par gandrīz 40%. Attīstītāji atsāk projektus, algas turpina augt, un bezdarbs saglabājas zems. Eksperti norāda, ka Latvija atrodas izaugsmes cikla sākumā, kamēr Lietuva jau sasniegusi nobriedušu posmu, un Latvijai ir lielākas iespējas straujākai attīstībai.
