Latvijas Pasts 2025. gadā universālā pasta pakalpojuma uzturēšanai neprasīs valsts kompensāciju, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas

Latvijas Pasts 2025. gadā nodrošinās universālā pasta pakalpojumu (UPP) bez valsts kompensācijas, kas ir izņēmums Baltijas valstu vidū. Igaunijas pasts par 2025. gadu pieprasa 2,1 miljonu eiro, bet Lietuvas pasts par 2023. gadu atzinis 4 miljonu eiro kompensāciju, bet par 2024. gadu lēš zaudējumus 5,2 miljonu eiro apmērā. Latvijas Pasts iepriekš par 2024. gadu saņēma 3,7 miljonus eiro, bet, veicot izmaksu samazināšanas pasākumus, šogad kompensācija samazināta līdz nullei.

Latvijas Pasts uzsver, ka šo rezultātu sasniedzis bez pakalpojumu apjoma samazināšanas. Uzņēmums uztur 1000 saskarsmes punktus, tostarp vairāk nekā 500 pastniekus, 150 klātienes apkalpošanas vietas un 440 pakomātus. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju klātienes punktu skaits Latvijā ir līdzīgs Lietuvai, bet lielāks nekā Igaunijā, kas plāno samazināt pasta nodaļu skaitu no 35 līdz 19.

Tāpat atšķirīgs ir preses piegādes atbalsts. Latvijā par 2025. gadu valsts budžets preses piegādei atvēlējis 7,2 miljonus eiro, sedzot 77% no izmaksām. Lietuvā šī summa ir 12,4 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,5 miljoni eiro, kaut gan Igaunijā piegādātās preses apjoms ir divreiz lielāks nekā Latvijā.

Attiecībā uz konkurences situāciju Latvijas Pasts izsaka iebildumus pret Igaunijas pasta plāniem vērsties Eiropas Komisijā. Latvijas operators apsver iespēju lūgt Komisiju izvērtēt visu triju Baltijas valstu pasta tirgus.