Latvijas prezidents: Eiropa nespēj sekot līdzi dronu karadarbības attīstībai Ukrainā

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā laikrakstam The Guardian Vašingtonā paudis bažas, ka Eiropa nepietiekami seko līdzi dronu un gaisa kara attīstībai Ukrainā. Pēc viņa vārdiem, tehnoloģiju progress šajā jomā notiek "zibens ātrumā", un pašreizējie sagatavošanās pasākumi gaisa kara scenārijam var novecot jau nākamā gada vidū.

Rinkēvičs norādīja, ka nopietnas problēmas pastāv gan pretgaisa, gan pretdronu, gan pretraķešu aizsardzībā — ne tikai Ukrainā, bet visā Eiropā un NATO. Ja Krievija nolemtu izmantot vairākas raķetes pret kādu no šīm valstīm, daudzām no tām būtu grūti tikt galā ar šādu triecienu, viņš uzsvēra.

Trūkst pretraķešu

Ukraina un tās sabiedrotie saskaras ar aizkavētām Patriot un citu pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādēm. ASV kara laikā ar Irānu ir iztērējušas gandrīz divas trešdaļas no saviem kritiski svarīgo pārtvērēju krājumiem, un to atjaunošana varētu prasīt vismaz piecus gadus. Apspriesta iespēja Patriot sistēmu ražošanu daļēji nodot Ukrainai un Eiropai, taču vienošanās vēl nav panākta — process kavējas licencēšanas jautājumu dēļ.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Patriot sistēmas joprojām ir vienas no labākajām šāda veida aizsardzībai, lai gan Eiropai ir zināmas savas kapacitātes.

Bažas par Krievijas nodomiem

Paredzams, ka nākamnedēļ ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā Donalds Tramps tiksies ar Eiropas līderiem, jo NATO sabiedrotie pastiprinājuši brīdinājumus par iespējamu Krievijas eskalāciju. Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdinājis, ka Krievija tuvāko mēnešu laikā varētu veikt dronu vai raķešu triecienus pret NATO valstīm, kas atbalsta Ukrainu, lai pārbaudītu alianses apņemšanos ievērot Hartas 5. pantu.

Baltijas valstis, tostarp Latvija, gan izteikušas piesardzīgākus vērtējumus, norādot, ka nav pazīmju par Krievijas nodomu sākt klasisku karu, lai atgūtu bijušās padomju teritorijas. Tomēr Rinkēvičs prognozēja, ka Krievija pēc vietējām vēlēšanām pastiprinās mobilizāciju un ziemā turpinās spiedienu Ukrainā, vienlaikus mēģinot atturēt citas valstis no Ukrainas atbalsta.

Viņš minēja sabotāžas aktus, kiberuzbrukumus un dronu incidentus kā Krievijas mēģinājumus pārbaudīt Eiropas apņēmību, gan piebilstot, ka klasisku militāru iebrukumu uzskata par maz ticamu. Otrdien NATO iznīcotājs virs Lietuvas notrieca krievu dronu, bet Polija ceturtdien slēdza divas lidostas pēc Krievijas trieciena Ukrainas rietumos.

Rinkēvičs arī pauda bažas par to, vai Eiropas sabiedrotie spēs sasniegt mērķi tērēt aizsardzībai 5% no IKP, ko Tramps izvirzījis kā priekšnosacījumu turpmākam ASV atbalstam NATO, uzsverot, ka reālu spēju veidošanai nepieciešams laiks.