Latvijas valsts izdevumi uz vienu iedzīvotāju 30 gados pieauguši vairāk nekā 18 reizes

Latvijas valsts uzturēšana kļuvusi ievērojami dārgāka, kamēr iedzīvotāju skaits samazinās. Šādu ainu Diena raksta komentārā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 1995. un 2025. gadu. Tas ir svarīgi, jo valsts budžets jau vairākus gadus ir deficītā, bet ES finansējums pēc 2028. gada nav droši zināms.

Skaitļi

1995. gadā Latvijā dzīvoja 2,5 miljoni cilvēku, un vispārējās valdības ieņēmumi bija 1,387 miljardi eiro jeb vidēji 555,02 eiro uz iedzīvotāju. 2025. gadā iedzīvotāju bija 1,861 miljons, bet ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju sasniedza 10 069,44 eiro. Iedzīvotāju skaits tātad sarucis par 25,6%.

Izdevumi uz vienu iedzīvotāju pieauguši no 578,21 eiro gadā (48,19 eiro mēnesī) līdz aptuveni 10 657 eiro gadā, kas ir ap 888 eiro mēnesī. Teksta autors norāda, ka valsts uzturēšanai 1995. gadā pietika ar 1,445 miljardiem eiro, bet 2025. gadā bija vajadzīgi 19,832 miljardi eiro, tātad 17,3 reizes vairāk. Minimālā alga kopš 1995. gada augusi apmēram 19,5 reizes, no 28 latiem jeb gandrīz 40 eiro līdz 780 eiro 2026. gadā.

Skaidrojumi

Autors kā cēloņus min inflāciju, resursu cenu kāpumu pasaulē, ES noteiktos nodokļu minimālos sliekšņus un nacionālos lēmumus paaugstināt akcīzes, dabas resursu un pievienotās vērtības nodokļa likmes. Mazāks iedzīvotāju skaits nozīmē mazāk nodokļu maksātāju, bet infrastruktūras uzturēšanas izmaksas inflācija palielina.

Iespējamie risinājumi

Pagājušajā gadā ieņēmumu nepietika visām vajadzībām, tāpēc nācās aizņemties. Autors uzskata, ka ar parādu pieaugumu palielinās arī tā apkalpošanas izmaksas. Kā iespējas viņš min izmaksu samazināšanu, pakalpojumu kvalitātes vai pieejamības pazemināšanu, valsts funkciju pārskatīšanu, nodokļu paaugstināšanu un valsts aktīvu pārdošanu. Viņš arī aicina veicināt uzņēmējdarbību un mazināt birokrātiju. No 2028. gada ES sāksies jauns daudzgadu budžets, un nav zināms, cik liels būs Latvijai paredzētais atbalsts.