Latvijas vēlēšanās krievvalodīgie balsotāji paliek bez skaidra politiska pārstāvja
Pirms 3. oktobra Saeimas vēlēšanām tradicionālās "krievu" partijas prognozēs paliek zem 5% sliekšņa, un par bijušo Saskaņas vēlētāju atbalstu savā starpā sacenšas Suverēnā vara/Latvijas jaunieši un Latvija pirmajā vietā.
Latvija 3. oktobrī vēlēs 15. Saeimu, un aptaujas liecina, ka reāli mandātus var iegūt septiņas politiskās grupas. Gandrīz 35% Latvijas pilsoņu mājās runā krieviski, taču vēlēšanu ainava krievvalodīgo balsu pārstāvībai šogad ir sadrumstalota kā nekad agrāk.
Aptaujas rāda, ka gan Saskaņas centrs, gan "Stabilitātei!" paliks tālu zem 5% sliekšņa — attiecīgi ap 3,1% un 2,4%. "Stabilitātei!" šogad ienāk vēlēšanās bez parlamentārās frakcijas, kas februārī sabruka līdz četriem deputātiem, un bez līdera Alekseja Rosļikova, kurš pavasarī nonāca Baltkrievijā pēc tam, kad Rīgas tiesa par etniskā naida kurināšanu izdeva apcietinājuma orderi un izsludināja viņu meklēšanā.
No Saskaņas uzplaukuma līdz sabrukumam
- gadā Saskaņa vēlēšanās uzvarēja ar 19,8% balsu un 23 vietām, taču 2022. gadā tā nespēja pārvarēt 5% slieksni un pirmo reizi palika ārpus Saeimas. Lēmumu nosodīt Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā daļa Kremļa atbalstītāju uztvēra kā nodevību, kas partiju sašķēla no iekšpuses.
Saskaņas priekšgājēja — alianse ZaPChEL — 2002. gadā kļuva par otro spēcīgāko spēku Saeimā ar 25 vietām, taču etnisko latviešu partijas atteicās ar to veidot koalīciju domstarpību dēļ par vēsturi un valodas politiku. Pat vēlāk, uzvarot 2011., 2014. un 2018. gada vēlēšanās, Saskaņa nekad netika uzaicināta valdībā — tas kļuva par partijas centrālo paradoksu.
Nozīmīgu pagriezienu nodrošināja Nila Ušakova uzvara Rīgas domē 2009. gadā, kas deva iespēju parādīt reālus rezultātus — bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem un skolēniem, bezmaksas ēdināšanu skolās. Taču korupcijas skandāli un iekšējie konflikti šo atbalstu grāva, un 2019. gadā Ušakovs tika atstādināts no mēra amata.
Jauni sāncenši par bijušo elektorātu
Tagad par Saskaņas bijušo vēlētāju atbalstu aktīvi cīnās Jūlijas Stepaņenko vadītā Suverēnā vara alianse ar Latvijas jauniešiem, kā arī Aināra Šlesera Latvija pirmajā vietā. Stepaņenko iestājas par krievu valodas lietošanas tiesībām pakalpojumu sektorā un biznesā, savukārt Šlesers atbalsta krievu valodas saglabāšanu kā skolas priekšmetu.
- gada Rīgas domes vēlēšanās Saskaņa nepārvarēja 5% slieksni, savukārt Suverēnā vara/Latvijas jaunieši ieguva astoņas vietas un Latvija pirmajā vietā — 13 no 60 vietām. Ja priekšvēlēšanu aptaujas piepildīsies, abas apvienības kopā varētu iegūt 33 Saeimas vietas — gandrīz trešdaļu no visām.
