Latvijas Zinātņu akadēmijas nākotne: reformēt vai no tās atteikties
Pēc notikumiem ap indiešu izcelsmes Divju Višvanatu un viņas Latvijas pilsonību Delfi aktualizējis jautājumu par Latvijas Zinātņu akadēmijas lomu. Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs norāda, ka tagadējā iestāde ir padomju laikā dibinātās akadēmijas turpinājums.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) loma un nozīme Latvijas zinātnē atkal ir nonākusi uzmanības centrā. Iemesls ir notikumi ap indiešu izcelsmes Divju Višvanatu un viņas Latvijas pilsonību, kas licis jautāt, ar ko akadēmija patiesībā nodarbojas un ko tā dod valsts zinātnei. Portāls Delfi uzdod jautājumu, vai iestādi vēl var reformēt, vai tā kļuvusi par pagātnes palieku.
Vēsturiskā izcelsme
Akadēmija tika dibināta 1946. gadā padomju okupācijas laikā, izmantojot citu padomju republiku paraugu. Delfi raksta, ka iestāde tika veidota kā padomju Latvijas plānveida zinātnes centrs, bet pēc neatkarības atjaunošanas tā mainījusies lēni.
Pirmās idejas par šādu centru radušās jau Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā. 1936. gada 13. janvārī pieņēma likumu par Latvijas vēstures institūtu, kura 8. pants paredzēja: ja tiks nodibināta Latvijas Zinātņu akadēmija, vēstures institūts kļūs par tās pirmo sastāvdaļu. Līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā valstij savu akadēmiju izveidot neizdevās.
Vēsturnieka vērtējums
Vēsturnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs Delfi skaidro, ka pašreizējā akadēmija ir padomju laika iestādes turpinājums. Viņš norāda, ka padomju periodā pētniecība notika galvenokārt zinātņu akadēmijās, bet universitātēm bija zemāka loma. Pēc viņa teiktā, zinātniekus, kuri pētniecībai netika uzskatīti par pietiekami spējīgiem, sūtīja uz augstskolām lasīt lekcijas.
Pieejamajā raksta daļā tālāk minēta ideoloģiskā uzraudzība un centralizēta sistēma, taču šo tēmu avota fragments neattīsta.
