Ledāju pētnieks: kalnu nogruvumu plūsma var apdraudēt arī tālu esošas apdzīvotas vietas

Attālums no ledāja vai nogruvuma vietas pats par sevi negarantē drošību, jo strauja ūdens, ledus un iežu plūsma pa kalnu ielejām var nonākt tālu lejup. To aģentūras LETA podkāstā „Kas tas vispār bija?!” skaidroja Latvijas Universitātes asociētais profesors un ledāju pētnieks Kristaps Lamsters. Viņa komentārs izskanēja pēc svētdienas plūdiem Nepālā.

Situācija Nepālā

Nepālas varasiestādes aicinājušas Budhi Gandaki upes krastu iedzīvotājus doties uz drošākām vietām. Brīdinājumi izplatīti arī teritorijās lejpus sākotnēji skartā apvidus. Pēc ziņu aģentūras „Reuters” datiem, plūdi izpostījuši dzīvojamās mājas, tiltus un hidroelektrostacijas būvniecības nometni.

Precīzie plūdu apstākļi vēl tiek noskaidroti. Nepālas Hidroloģijas un meteoroloģijas departaments, kā vēsta „The Kathmandu Post”, pieļauj, ka nogruvums varēja aizsprostot pieteku, pēc kā ūdens strauji izplūda.

Kā veidojas straujā plūsma

Iepriekšējā sarunā par augusta katastrofu Nepālā Lamsters norādīja, ka lejup krītošai ledus un iežu masai nav pilnībā jāizkūst, lai tā kļūtu par straujo plūsmu. „Īstenībā nemaz tik lielu ūdens daudzumu nevajag, lai notiktu tāda ļoti ātra pārvietošanās,” viņš teica. Ūdens starp iežu daļiņām atvieglo to kustību.

Lejup virzošā masa var aizraut līdzi upes nogulumus, akmeņus un agrāko ledāju atstātās atlūzas, tāpēc ceļā plūsma papildinās ar jaunu materiālu. Šaurās kalnu ielejas šo masu virza tālāk. Tieši ielejās bieži atrodas apdzīvotas vietas, ceļi un enerģētikas infrastruktūra, jo stāvajās nogāzēs to būvēšanai ir maz iespēju.

Pētnieka skaidrojums attiecas uz šādu katastrofu norises mehānismiem kopumā, nevis uz konkrēto svētdienas gadījumu. Lamstera ieskatā apdraudējuma izvērtējumā jāņem vērā viss iespējamais plūsmas ceļš, arī zemāk esošās apdzīvotās teritorijas.