Lētāka OCTA – tikai kārtīgiem autovadītājiem?

Pirms vairākiem gadiem Latvijā atteicās no Bonus–Malus sistēmas, kas autovadītājus sadalīja 17 riska klasēs. Tā vietā ieviesa vienkāršāku principu – jo mazāk negadījumu, jo zemāka cena. Tomēr realitātē apdrošinātājiem ir informācija tikai par avārijām, nevis par regulāriem ātruma pārkāpumiem vai agresīvu braukšanu, ja to nefiksē policija. Tas nozīmē, ka autovadītājs var gadiem ignorēt noteikumus un, kamēr neizraisa negadījumu, sistēma to uzskata par "labu" klientu. Rezultātā apzinīgie maksā par bezatbildīgajiem.

Diskusijas par plašāku pārkāpumu datu izmantošanu notiek jau sen, taču pretargumenti saistīti ar privātumu, regulām un datu aizsardzību. Tomēr sistemātiska noteikumu pārkāpšana nav tikai privāta lieta – tas ir risks, ko sedz visi pārējie. Citviet Eiropā šo jautājumu risina pragmatiski, ņemot vērā braukšanas uzvedību. Piemēram, Itālijā miljoniem OCTA polišu balstās uz telemātikas datiem, kur "melnās kastes" precīzi novērtē risku un nosaka godīgu cenu. Arī Latvijā koplietošanas auto jau izmanto šādas sistēmas.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) analizē iespējas un strādā pie risinājumiem, kā mudināt autovadītājus dalīties ar saviem braukšanas datiem. Notiek pārrunas ar valsts un privātajiem partneriem, taču pilnvērtīgu risinājumu ieviešana ir dārga un laikietilpīga. Paredzams, ka ar mākslīgā intelekta attīstību šādi dati varētu kļūt par praktisku instrumentu OCTA cenošanā.

Svarīgi, lai datu izmantošana būtu brīvprātīga un caurspīdīga. Ja cilvēks pats pierāda, ka brauc droši, kāpēc lai viņš nemaksātu mazāk? Lētāka OCTA nesākas apdrošinātāja birojā – tā sākas brīdī, kad tiek iedarbināts transportlīdzeklis.