LHV līdzīpašnieks: Igaunija pārāk daudz strīdas par kūkas dalīšanu, nevis tās palielināšanu

LHV bankas līdzīpašnieks Rains Līhmuss intervijā raidījumam "Očevidec" pauda viedokli, ka Igaunijas sabiedriskā doma ir novirzījusies no būtiskākā jautājuma — kā panākt straujāku ekonomikas izaugsmi. Pēc viņa domām, publiskā diskusija arvien vairāk koncentrējas uz jau esošo resursu pārdali — kam jāmaksā vairāk nodokļu un cik daudz līdzekļu novirzīt sociālajām vajadzībām vai aizsardzībai.

Līhmuss uzskata, ka Igaunija vienlaikus mēģina sasniegt pārāk daudz mērķu — būt zaļai, spēcīgai aizsardzības ziņā un sociāli atbildīgai —, taču rezultātā nesasniedz nevienu no tiem pilnvērtīgi, jo trūkst skaidri definēta izaugsmes mērķa. Viņš atsaucās uz Stīva Džobsa ideju, ka panākumiem nepieciešams ne tikai izvēlēties labas idejas, bet arī spēt atteikties no daudzām citām labām idejām.

Brīdinājums par nodokļu celšanu

Bankas līdzīpašnieks pauda bažas, ka, valstij turpinot palielināt izdevumus bez atbilstoša ekonomikas pieauguma, nākamais solis varētu būt nodokļu paaugstināšana turīgākajiem iedzīvotājiem. Viņaprāt, šāda politika var izraisīt negaidītas sekas — turīgākie cilvēki var doties prom, bet pārējiem zudīs motivācija veidot jaunus uzņēmumus.

Uzskati par darbaspēku un politiku

Līhmuss agrāk izraisīja rezonansi, paziņojot, ka uzņēmumiem efektivitātes labad regulāri jāatbrīvojas no vājākajiem darbiniekiem. Intervijā viņš no šī viedokļa neatteicās, salīdzinot LHV ar profesionālu sporta komandu, bet Igauniju kopumā — ar amatieru sporta klubiem. Viņš atzina, ka ne visi cilvēki vēlas dzīvot šādā darba ritmā, un tas ir pieņemami.

Uz jautājumu par iespējamu dalību gaidāmajās vēlēšanās Līhmuss atbildēja noraidoši, sakot, ka drīzāk ir kapitālisma darba varonis, nevis tautas varonis.

Privātums un valsts kontrole

Līhmuss pauda uzskatu, ka lielāku apdraudējumu privātumam mūsdienās rada nevis telefonsarunu noklausīšanās, bet gan piekļuve plašiem digitālo datu masīviem, piemēram, bankas kontu izrakstiem, kas ļauj izveidot daudz detalizētāku personas profilu. Viņš kritizēja argumentu, ka valsts vai organizāciju piekļuve lieliem personas datu apjomiem varētu būt sabiedrībai izdevīga, norādot, ka tieši šāds pamatojums tiek izmantots totalitāros sabiedrībās, attaisnojot totālu uzraudzību.