Līča valstu investīcijas Āfrikā: miljardu dolāru tendence
Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija pēdējā desmitgadē investējuši vairāk nekā 100 miljardus dolāru Āfrikā, koncentrējoties uz enerģētiku, ostām un izejvielām, lai dažādotu ekonomiku un nostiprinātu ietekmi.
Nesen kļuva zināms, ka ADNOC Distribution, degvielas mazumtirgotājs no Abū Dabī, iegādājas Shell degvielas uzpildes stacijas un degvielas biznesu Dienvidāfrikā. Darījuma vērtība tiek lēsta aptuveni viena miljarda dolāru apmērā. Šī iegāde ir tikai viens piemērs plašākai tendencei – Persijas līča valstis pēdējos gados ievērojami palielina savu ekonomisko klātbūtni Āfrikas kontinentā.
Saskaņā ar Lielbritānijā bāzētā domnīcas Chatham House datiem, Persijas līča sadarbības padomes (GCC) valstis pēdējās desmitgades laikā Āfrikā ieguldījušas vairāk nekā 100 miljardus dolāru. No šīs summas aptuveni 59 miljardus nodrošināja AAE, bet vēl 26 miljardus – Saūda Arābija.
Viens no galvenajiem iemesliem pastiprinātajai interesei par Āfriku ir vajadzība dažādot ekonomiku, prom no ogļūdeņražiem, un stiprināt savu ekonomisko ietekmi. Investīcijas galvenokārt tiek virzītas enerģētikā, ostās, loģistikā, lauksaimniecībā un kritiski svarīgās izejvielās, piemēram, varā, kobaltā un litijā, kas nepieciešami elektromobiļu un mākslīgā intelekta attīstībai.
Tomēr valstu pieejas atšķiras. AAE ir visaktīvākā – tās investīcijas ietver ne tikai ekonomiskos, bet arī ģeopolitiskos mērķus, piemēram, kontroli pār stratēģiskām ostām. Saūda Arābija ir selektīvāka un koncentrējas uz enerģētiku un attīstības finansēšanu. Katara līdz šim spēlējusi mazāk nozīmīgu lomu.
Daudzām Āfrikas valstīm Līča valstu interese nāk izdevīgā laikā, jo Rietumu attīstības finansējums samazinās, bet Ķīna samazina aizdevumu apjomu. Tiešās investīcijas no Līča valstīm var palīdzēt aizpildīt robus infrastruktūras, enerģētikas un loģistikas finansēšanā. Turklāt, atšķirībā no Ķīnas, tās vairāk dod priekšroku investīcijām, nevis aizdevumiem, un tām ir mazāk politisko nosacījumu.
Tomēr šīs investīcijas rada bažas. Chatham House brīdina, ka tās koncentrējas uz ostām, piegādes ķēdēm un izejvielām, kas galvenokārt kalpo finansētājvalstu stratēģiskajām interesēm. Brookings Institution norāda, ka dažas investīcijas samazina Āfrikas valstu lomu līdz izejvielu piegādātājām, neveicinot ražošanu un rūpniecību. Ekonomiskās partnerības ilgtspēja būs atkarīga no tā, vai Āfrikas valstis spēs no šīm investīcijām radīt pievienoto vērtību.
