Lielbritānija pagarinās gaidīšanas laiku uz pastāvīgo uzturēšanos līdz 10–15 gadiem

Lielbritānijas iekšlietu ministre Šabana Mahmūda pirmdien, 2. novembrī, iepazīstinās ar plašām izmaiņām noteikumos par to, cik ilgi legāliem migrantiem jāgaida, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās tiesības (angliski – indefinite leave to remain, ILR). Lielākajai daļai migrantu gaidīšana ilgs desmit gadus, bet atsevišķos gadījumos – līdz 15 gadiem. Valdības atbilde uz sabiedrisko apspriešanu tiks iesniegta parlamenta deputātiem.

Ko paredz priekšlikumi

Apspriešanai publicētajā plānā standarta periods, pēc kura var pieteikties uz pastāvīgo uzturēšanos, dubultotos – no pieciem uz desmit gadiem. Daļai darbinieku profesijās, kurām nav nepieciešams augstākās izglītības līmenis, tostarp aprūpes darbiniekiem, varētu būt jāgaida 15 gadi, ja netiks piemēroti paredzētie izņēmumi un samazinājumi.

Mahmūda ir ierosinājusi, ka gaidīšanas laiku varētu saīsināt tiem migrantiem, kas ar punktu sistēmu pierāda ieguldījumu vietējā kkopienā, vai tiem, kuriem ir lielāki ienākumi. Sagaidāms, ka aprūpes darbiniekiem, kas Lielbritānijā jau atrodas, tiks piešķirts zināms izņēmums, bet vairumam citu profesiju garās gaidīšanas prasības saglabāsies. Pirmdien ministre tiksies arī ar arodbiedrību ģenerālsekretāriem, no kuriem daži izteikuši bažas.

Iebildumi

Valdības ministri, tostarp mājokļu ministre AndželaReinere, bija paudusi bažas par ietekmi uz aprūpes darbiniekiem. Reinere jūnijā šādu 15 gadu gaidīšanu nosauca par “nebritisku”. Enerģētikas ministre Miata Fanbula septembrī sacīja, ka plāni būtu bijuši “smagi” viņas ģimenei, kas uz Britāniju ieradās kā bēgļi. Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā izsniegtas aptuveni 200 000 veselības un aprūpes darbinieku vīzu.

Ar vēstuli, datētu ar 29. oktobri, ministriem pievērsušies deputāti un organizācijas, kas pārstāv migrantus, rasu līdztiesības aizstāvjus un veselības nozares speciālistus. Tie plānus salīdzina ar “Windrush laikmeta politiku” un aicina no tiem atteikties vai vismaz ieviest papildu garantijas. Windrush skandālā, kas atklāts 2017. gadā, galvenokārt melnādainie briti tika nepamatoti aizturēti, deportēti un atstāti bez piekļuves darbam un pamatpakalpojumiem, lai gan viņiem bija tiesības dzīvot valstī.

Vēstules autori norāda, ka noteikumu maiņa cilvēkiem, kas dzīvi plānojuši pēc esošajām prasībām, būtu netaisnīga un varētu mudināt svarīgus darbiniekus pamest valsti. Viņi brīdina arī par nozares personāla trūkumu.