Lielbritānijā septembrī samazinājušies mazumtirdzniecības apjomi
Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs ziņo, ka mazumtirdzniecības apjoms septembrī mēnesī kritās par 0,4 %, vairāk nekā prognozēts. Dati nāk nedēļu pirms kancleram Džonam Hīlijam jāpaziņo valsts budžets.
Lielbritānijā (Anglijā, Velsā un Skotijā) mazumtirdzniecībā pārdoto preču apjoms septembrī salīdzinājumā ar augustu samazinājās par 0,4 %, liecina Nacionālā statistikas biroja (ONS) dati. Ekonomisti bija gaidījuši tikai 0,1 % kritumu. Rādītājs publicēts nedēļu pirms kanclera Džona Hīlija budžeta paziņošanas, un tas papildina negatīvo ekonomikas ziņu virkni: patērētāju pārliecība Apvienotajā Karalistē krītas straujāk nekā jebkad kopš Covid-19 pandēmijas.
Kritums gandrīz visās nozarēs
Pārdošanu mazināja arī neparasti siltais laiks, kura dēļ vāji pirka rudens un ziemas apģērbu, īpaši internetā. Tirdzniecība ārpus veikaliem, galvenokārt internetā, saruka par 2,2 %, kas ir lielākais kritums nozarēs. Tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu veikalos pārdošana samazinājās par 0,9 %, mājsaimniecības preču tirgotājiem – par 0,5 %, bet lielveikalos – par 0,4 %. Pieaugumu uzrādīja tikai universālveikali (0,2 %) un degvielas tirdzniecība.
Degvielas pārdošanas apjoms pieauga par 2,2 %, lai gan cenas uzpildes stacijās bija rekordaugstas. Naudas izteiksmē degvielas pārdošana palielinājās par 6,1 % – tas ir lielākais mēneša kāpums kopš marta, kad, tūlīt pēc ASV un Irānas konflikta sākuma, tika reģistrēti 10,9 %. Ja degvielu neņem vērā, mazumtirdzniecība septembrī saruka par 0,7 %, kamēr prognoze bija 0,1 %.
Eksperti un iepriekšējie mēneši
Capital Economics galvenais Lielbritānijas ekonomists Pols Deilss norāda, ka mājsaimniecībām kļūst grūtāk tieši pirms svarīgā svētku sezonas tirgotājiem. Viņš prognozē, ka patēriņš un IKP šā gada ceturtajā ceturksnī un nākamā gada pirmajā ceturksnī apstāsies, un uzskata, ka tas premjerministru padara mazāk gatavu izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Augusta pieaugumu ONS pārskatīja no 0,5 % uz 0,7 %. Pēdējā ceturksnī pārdošana augusi, un ONS vecākā statistiķe Hanna Finselbaka kā virzītājspēku min degvielu, kā arī pārtiku un dzērienus, ko veicināja karstais laiks un pasaules kauss.
