Lielbritānijas ekonomika pirmajā pusgadā auga straujāk nekā gaidīts, taču risks joprojām liels
Neskatoties uz Irānas kara izraisīto satricinājumu, Lielbritānijas ekonomika 2026. gada pirmajā pusgadā palika straujāk augošā G7 valstu vidū, taču analītiķi brīdina, ka izaugsme var palēnināties rudenī.
Lielbritānijas ekonomikas rādītāji pirmajā 2026. gada pusē pārsniedza pavasarī pausto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) bažīgo prognozi, kas paredzēja valstij smagāko triecienu starp attīstītajām ekonomikām sakarā ar Irānas karu. Nacionālās statistikas biroja dati liecina, ka Lielbritānija saglabāja straujāk augošās ekonomikas statusu G7 valstu vidū.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums otrajā ceturksnī palēninājās līdz 0,4%, taču pirmajā ceturksnī tas bija sasniedzis 0,6%. Jūnija mēneša dati parādīja 0,3% izaugsmi, kas pārsniedza analītiķu gaidīto nulles izaugsmi. Siltāks laiks un Anglijas futbola izlases sasniegumi pasaules kausa pusfinālā veicināja patērētāju izdevumu pieaugumu par 0,3%, savukārt uzņēmumu investīcijas kāpa par 1,7%, ko daļēji skaidro ar IT nozares aktivitāti mākslīgā intelekta infrastruktūras attīstībā.
Šie rezultāti liks ekonomistiem pārskatīt gada prognozes uz augšu — Deutsche Bank jau lēš gada izaugsmi 1,1% apmērā, kas pārsniedz SVF pavasara prognozēto 0,8%. Jaunajam finanšu ministram Džonam Hīlijam dati ir labas ziņas pirms viņa pirmā budžeta prezentācijas 28. oktobrī, un tie sniedz zināmu gandarījumu arī viņa priekšgājējai Reičelai Rīvsai.
Riski priekšā
Eksperti tomēr brīdina, ka labvēlīgā aina var būt īslaicīga. Aplūkotais periods aptvēra laiku, kad mājsaimniecības vēl bija pasargātas no gāzes un elektrības cenu kāpuma vasaras zemā pieprasījuma un enerģijas cenu griestu dēļ. No jūlija sākuma cenu griesti pieauga par 13%, kas var iedzīvot miljoniem mājsaimniecību enerģētiskajā nabadzībā. Endijs Bērnems ir izziņojis atvieglojuma pasākumus, tostarp PVN samazināšanu elektrības rēķiniem, taču vispārējā inflācija joprojām ir augsta.
Turpinoties nestabilitātei Tuvajos Austrumos un naftas cenām saglabājoties augstām, tas var papildus spiest gan enerģijas izmaksas, gan uzņēmumu investīcijas. Hīlijam jārod līdzsvars starp atbalstu mājsaimniecībām, augstākiem aizsardzības izdevumiem un jaunām izdevumu prioritātēm, ko sarežģī noplūdušas Valsts kases prognozes, kas paredz 0,9% izaugsmi šogad — zemāk par Budžeta atbildības biroja martā prognozēto 1,1%.
