Lielbritānijas parlamenta uzraugi pieprasa plānu British Steel nākotnei

Lielbritānijas parlamenta valsts kontroles komiteja (Public Accounts Committee) vērsusies pie valdošās Leiboristu partijas ar aicinājumu beidzot izstrādāt konkrētu ekonomisko modeli tērauda ražotājam British Steel, kura uzturēšana valsts kasei izmaksā aizvien vairāk.

Uzņēmums pārgāja valsts rokās šī gada jūlijā, lai nodrošinātu tērauda ražošanas nepārtrauktību — tas notika 15 mēnešus pēc tam, kad valdība iejaukusies, lai novērstu Skanthorpas (Scunthorpe) metalurgijas kombināta slēgšanu un aptuveni 4000 darbvietu zudumu.

Pašlaik uzņēmuma darbības uzturēšana valstij izmaksā 1,3 miljonus mārciņu dienā, un kopējās izmaksas līdz 2028. gadam varētu sasniegt 1,5 miljardus mārciņu. Līdz jūnija vidum valdība jau bija iztērējusi 555 miljonus mārciņu darbinieku algām un izejmateriālu iegādei, neskaitot maksu ārējiem konsultantiem.

Nav skaidra biznesa modeļa

Komiteja norādīja, ka gandrīz pusotru gadu pēc kontroles pārņemšanas Uzņēmējdarbības un tirdzniecības ministrija nav spējusi izklāstīt, kāds biznesa modelis nodrošinātu uzņēmuma ilgtspēju, nedz sniegt kaut orientējošas prognozes par to, cik dārgi British Steel kopumā izmaksās nodokļu maksātājiem un cik ilgi šāda situācija turpināsies.

Komitejas priekšsēdētāja vietnieks Klaivs Bets (Clive Betts) atzīmēja, ka lēmums glābt uzņēmumu bijis pamatots, tomēr tas bijis tikai sākums — tagad valdībai jāizklāsta uzņēmuma turpmākā nākotne. Viņš uzsvēra, ka British Steel pašlaik nespēj pati sevi uzturēt finansiāli, un pieprasīja garantijas, ka milzīgais finansējums šim uzņēmumam nenotiek uz plašākas tērauda nozares rēķina.

Papildu spiediens nozarē

Kritika izskanēja vien dienas pēc tam, kad valdība nacionalizēja arī Jorkšīrā bāzēto Speciality Steel UK — trešo lielāko tērauda ražotāju valstī — lai aizsargātu 1300 darbvietas. Komiteja brīdinājusi, ka valdība nevar visus līdzekļus tērēt British Steel atbalstam, ja nozarei nepieciešams plašāks atbalsts.

Uzņēmuma bijušais īpašnieks, Ķīnas kompānija Jingye, apgalvo, ka nacionalizācijas brīdī tai bijis pienākums saņemt gandrīz miljardu mārciņu, un ir sākusi starptautisku procesu, lai saņemtu kompensāciju no valdības. Situācija radījusi papildu spriedzi attiecībās starp Lielbritāniju un Ķīnu, kuras valdība paudusi asu neapmierinātību.