Liepiņa: augstākā izglītība vēl nenozīmē gudrību

Saeimas deputāte Linda Liepiņa (LPV) televīzijas TV24 raidījumā "Preses klubs" komentēja jaunievēlētās 15. Saeimas deputātu izglītību un norādīja, ka augstākā izglītība pati par sevi vēl nenozīmē gudrību. Viņasprāt, formālā izglītība nav vienīgais kritērijs, pēc kura vērtēt cilvēka spējas.

Liepiņa pauda cerību, ka jaunie deputāti savu izglītību ir norādījuši precīzi – gan tad, ja viņi patiešām studējuši augstskolās, gan tad, ja apmeklējuši dažādus kursus ārvalstīs. Viņa atzina, ka labi izglītoti cilvēki parlamentā būtu vēlami, taču atgādināja, ka Saeimā var tikt ievēlēts arī cilvēks bez augstākās izglītības.

Pēc deputātes teiktā, dzīvē viņa ir sastapusi cilvēkus, kuriem piemīt ne tikai izglītībā iegūtas zināšanas, bet arī dzīves gudrība. "Dažreiz bomzītis pie baznīcas ir gudrāks par vienu otru, kas sēž augstos krēslos, līdz ar to izglītība ir tāds tricky [viltīgs] jautājums," sacīja Liepiņa.

Deputātu izglītība skaitļos

Jaunajā 15. Saeimā darbu sākuši 100 deputāti, un lielākajai daļai no viņiem ir augstākā izglītība. Tā ir 95 parlamentāriešiem, četriem ir vidējā izglītība, bet vienam – pamatizglītība.

Visbiežāk deputātu iegūtie grādi un profesionālās kvalifikācijas ir ekonomikā, uzņēmējdarbībā un vadībā – šajās jomās iegūta aptuveni trešdaļa no visiem grādiem un kvalifikācijām. Saeimā ir arī juristi, ārsti, inženieri un humanitāro zinātņu pārstāvji.

Septiņiem deputātiem ir doktora grāds, tostarp klīniskajā medicīnā, vēsturē, politikas zinātnē, vides inženierzinātnēs un tiesību zinātnē. Parlamentā pārstāvētas arī mazāk ierastas profesijas – kuģa vadītājs, diriģents un augu fiziologs.