Liepnieks: Latvijas sabiedrībā valda bīstama viltus drošības sajūta par Krievijas draudiem

Raidījumā “Preses klubs” politisko procesu apskatnieks Jurģis Liepnieks kopā ar labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāju Rūtu Dimantu pārrunāja, kā Latvijas sabiedrība uztver Krievijas radīto apdraudējumu.

Liepnieks atzina, ka cilvēki pēc vairāku gadu nepārtrauktām ziņām par karu Ukrainā ir noguruši un aizvien vairāk uztver konfliktu kā tālu notikumu, kas viņu ikdienu neskar. Šo iespaidu, viņaprāt, pastiprina arī valsts amatpersonu izteikumi par to, ka tiešs apdraudējums Latvijai pašlaik neeksistē. Liepnieks uzsvēra, ka šāda attieksme ir ne tikai maldīga, bet arī riskanta — reāli draudi nezūd tikai tāpēc, ka par tiem nedomā, un nesagatavotība var novest pie smagākām sekām nākotnē.

Gatavība krīzēm

Dimanta savukārt akcentēja, ka viltus drošības sajūta īpaši bīstama var būt tad, ja tā ienāk valsts pārvaldē un drošības iestādēs. Kā piemēru viņa minēja nesenu vētru, kas atklājusi nepilnības Latvijas gatavībā rīkoties krīzes situācijās — tostarp problēmas ar komunikāciju un degvielas piegādi.

Viņa vilka paralēles ar Ukrainu, kur pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā līdzīgi valdīja pārliecība, ka nopietns karadarbības risks neīstenosies, lai gan brīdinājumi par to bija saņemti.

Līdzsvars starp paniku un modrību

Dimanta norādīja, ka Latvijai jāmeklē līdzsvars — no vienas puses, nedrīkst radīt nevajadzīgu paniku iedzīvotāju vidū, no otras puses, nedrīkst ignorēt Krievijas radītos draudus. Īpašu uzmanību, pēc viņas domām, būtu jāpievērš ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju, tostarp tirdzniecībai un tranzītam.

Viņa uzsvēra, ka nacionālā drošība nav vienīgi jautājums par rīcību brīdī, kad sāktos militārs uzbrukums — nacionālās intereses esot jāaizsargā jau šodien, gan diplomātiskā, gan tiesiskā līmenī. Pretējā gadījumā turpināta ekonomiskā sadarbība ar Krieviju var kļūt par vēl vienu viltus drošības avotu.