Liepnieks: pirms Saeimas vēlēšanām vēl agri prognozēt vēlētāju aktivitāti
Politisko procesu apskatnieks Jurģis Liepnieks norāda, ka pirms 3. oktobra Saeimas vēlēšanām nav pietiekamu indikāciju vēlētāju aktivitātes prognozēšanai, jo daudziem vēl nav skaidra izvēle. Viņš uzsver, ka daļa vēlētāju lēmumu pieņems tikai vēlēšanu iecirknī.
Tuvojoties 3. oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām, politisko procesu apskatnieks un rakstnieks Jurģis Liepnieks TV24 raidījumā "Preses klubs" pauda viedokli, ka pašlaik nav pietiekamas informācijas, lai prognozētu, cik aktīvi vēlētāji dosies pie urnām.
Liepnieks norādīja, ka esošie aptauju rezultāti neatšķiras īpaši no iepriekšējām situācijām, tāpēc precīzas prognozes šobrīd sniegt nevar.
Latvijas situācijas īpatnības
Pēc apskatnieka domām, Latvijas vēlēšanu procesu būtiski sarežģī tas, ka vēlētājam nav jāizvēlas tikai starp divām lielām alternatīvām, kā tas ir citās valstīs. Ja izvēle būtu binārā, lēmumu pieņemt būtu vieglāk, jo vēlētājam varētu būt vēsturiska lojalitāte vai skaidrs favorīts.
Latvijā situācija ir citāda – piedāvājums ir plašs, taču neviena no partijām daļai vēlētāju nešķiet īpaši pārliecinoša. Liepnieks šo situāciju raksturoja kā "milzīgu paleti ar iespējamām izvēlēm", no kurām neviena nav izteikti spoža.
Neizlēmušo vēlētāju loma
Tieši neizlēmušo vēlētāju grupa, pēc apskatnieka vērtējuma, var izšķirt vēlēšanu iznākumu. Viņš atgādināja, ka iepriekšējās vēlēšanās, kad tika veikti plašāki socioloģiskie pētījumi, bija vērojama tendence – tuvojoties vēlēšanu dienai, neizlēmušo skaits pakāpeniski samazinās.
Tomēr arī pašā vēlēšanu dienā ir cilvēki, kas galīgo lēmumu pieņem pēdējā brīdī – pat atrodoties vēlēšanu iecirkņa kabīnē, ņemot vērā partiju sarakstu lapiņas. Tāpēc Liepnieks uzskata, ka pašlaik ir pāragri izdarīt secinājumus gan par gaidāmo vēlētāju aktivitāti, gan par to, cik lielu ietekmi uz galīgo rezultātu atstās tie, kas izvēli izdara pēdējā brīdī.
