Lietuva demontē padomju laika Ignalinas atomelektrostaciju, kamēr Eiropa atgriežas pie kodolenerģijas
Kamēr Eiropā atdzimst interese par kodolenerģiju, Lietuva turpina demontēt savu vienīgo atomelektrostaciju Ignalinā, kur darbi ieilgs līdz 2050. gadam. Šobrīd sākas visgrūtākā fāze — reaktoru serdeņu izjaukšana, kas šāda tipa reaktoriem vēl nekad nav veikta.
Lietuvas Ignalinas atomelektrostacija, kas padomju laikā bija viena no jaudīgākajām pasaulē, tiek pakāpeniski likvidēta, lai gan citviet Eiropā kodolenerģija piedzīvo atdzimšanu. Stacija Lietuvas ziemeļaustrumos, netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas, astoņdesmitajos gados sāka darbību ar diviem padomju RBMK-1500 reaktoriem un savulaik nodrošināja apmēram 70% Lietuvas elektroenerģijas.
Iestājoties Eiropas Savienībā, Lietuvai bija jāslēdz abi reaktori — pirmais 2004., otrais 2009. gadā. Demontāža notiek kopš 2010. gada un tai jābūt pabeigtai līdz 2050. gadam. Pašlaik izjaukti aptuveni 46% no stacijas, jeb vairāk nekā 83 000 tonnu no kopumā 180 000 tonnu iekārtu un materiālu.
Grūtākais posms priekšā
Darbi tagad nonāk pie visgrūtākā posma — reaktoru serdeņu demontāžas, kas šāda veida reaktoriem pasaulē vēl nav veikta. Lai gan kodoldegviela jau izņemta no reaktoriem un dzesēšanas baseiniem un pārvietota drošā glabātuvē, pati reaktora konstrukcija joprojām ir radioaktīva vai piesārņota gadu desmitiem ilgas darbības dēļ. Tāpēc lielākā daļa darbu ar serdeni jāveic attālināti, izmantojot robotizētas iekārtas.
Demontētais materiāls tiek šķirots, dekontaminēts un izvērtēts atkārtotai izmantošanai. Pēc valsts uzņēmuma Altra, kas pārrauga demontāžu, datiem, 78% demontēto iekārtu un līdz pat 94% dzelzsbetona vairs netiek uzskatīti par radioaktīviem un var nonākt otrreizējo izejvielu tirgū. Daļa materiālu tiek pārdota izsolēs vai pārstrādāta. Radioaktīvie atkritumi, ko nevar atbrīvot, tiks glabāti, savukārt izlietotajai kodoldegvielai un ilgdzīvojošajiem atkritumiem tiks meklēta dziļā ģeoloģiskā glabātuve — līdzīgi kā to dara Francija, Zviedrija un Vācija.
Savulaik stacijā strādāja ap 5000 cilvēku, tagad — aptuveni 1500, no kuriem daudzi dzīvo netālu esošajā pilsētā Visaginā, kas celta 1970. gados stacijas darbiniekiem. Eiropas Savienība sedz apmēram 86% no attaisnotajām demontāžas izmaksām, pārējo daļu — Lietuva un citi avoti. Vienlaikus tiek pētīts, vai nākotnē Lietuvā varētu izmantot mazos modulāros reaktorus.
