Lietuvā uzliesmo vairāki skandāli, samazinās lidojumi un turpinās diskusijas par Krieviju un Baltkrieviju
Lietuvā vienlaikus attīstās vairāki pretrunīgi notikumi — no Centrālās vēlēšanu komisijas locekles neatklātās saiknes ar partiju līdz airBaltic lidojumu samazinājumam un Krievijas paziņojumiem par uzbrukuma plānu neesamību Baltijas valstīm.
Korupcijas aizdomas
Šonedēļ Lietuvā izcēlās jauns iespējamais korupcijas skandāls — atklājās, ka Centrālās vēlēšanu komisijas locekle Laura Matjošaitīte nebija atklājusi savas saiknes ar partiju "Nemuno aušra". Vēlāk viņa ieguva darbu ministrijā, ko vada šī pati partija. Matjošaitīte noliedz jebkādu pārkāpumu.
Paralēli atkal aktualizējies jautājums par Lietuvas uzņēmuma "Teltonika" augsto tehnoloģiju produkciju, kas nonāk Baltkrievijā un Krievijā. Uzņēmums noliedz pārkāpumus un kritizē žurnālistu izmeklēšanu par tā nostājas neiekļaušanu un piedāvātās sadarbības ignorēšanu.
Viļņas pašvaldība savukārt atsauca lēmumu, kas liegtu darbinieku pārstāvjiem iesaistīties pašvaldības uzņēmumu valdēs — lēmums, ko atbalstīja konservatīvo vadība, saskārās ar plašu kritiku. Pašvaldība noliedz jebkādus pārkāpumus.
Krievija un Baltkrievija
Maskava noliegusi jebkādus plānus uzbrukt Baltijas valstīm, atgādinot, ka Padomju Savienība kādreiz atzinusi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību. Tikmēr Baltkrievijā aiz robežas tika aizturēts un par "ekstrēmismu" notiesāts Lietuvas tūrisma organizators — Lietuvas iestādes atkārtoti aicina neceļot uz Baltkrieviju.
Lidojumu samazinājums
Neskatoties uz iepriekšējiem oficiālu personu apgalvojumiem, "airBaltic" nākamajā vasaras sezonā uz pusi samazinās lidojumu maršrutus no Lietuvas finansiālu grūtību dēļ — tas notiek laikā, kad valsts gatavojas nākamgad pārņemt rotējošo ES prezidentūru. Arī konkurss par subsidētu lidojumu uz Londonu izjucis pēc tam, kad Polijas "LOT" pārtrauca reisus Londona Sitija–Viļņa; iestādes solījušas turpināt meklēt risinājumu.
Attiecības ar Ķīnu un migrācija
Lietuva joprojām lēnām atjauno diplomātiskās attiecības ar Pekinu, un populistu politiķis Ignas Vēgēlė pauž vēlmi šajā jomā aktivizēties, lai gan Seims noraidījis finansējumu viņa braucienam uz Briseli tikties ar Ķīnas pārstāvi. Tikmēr valstī pieaug diskusijas par migrācijas kvotu — šā gada limits 24 700 darbiniekiem tika izsmelts jau jūlijā, un uzņēmēji pieprasa to palielināt, kamēr iekšlietu ministrs uzsver nepieciešamību labāk izmantot esošo darbaspēku.
