Lietuvas ārlietu ministrs aicina NATO stingrāk reaģēt pēc Krievijas raķetes nokrišanas Polijā

Lietuvas ārlietu ministrs Kęstutis Budrys pirmdien aicinājis NATO sniegt stingrāku atbildi pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Austrumpolijā tika atrasta Krievijas raķete. Viņš norādīja, ka aliansei jāstiprina militārās spējas un jāieņem izlēmīgāka politiskā pozīcija saistībā ar šo notikumu.

Budrys sacīja, ka iepriekšējie NATO centieni palielināt spēkus reģionā ir devuši konkrētus rezultātus. Viņš atsaucās uz operācijām "Eastern Sentinel" un "Baltic Sentry", kas, pēc viņa vārdiem, palīdzējušas atturēt no turpmākiem starpgadījumiem. Ministrs norādīja, ka draudi Polijai un kaitējums Baltijas jūras infrastruktūrai šo operāciju laikā mazinājās. Viņš gan piebilda, ka ne visi agrākie notikumi noteikti bijuši tīši. Tomēr viņš uzstāja, ka pašreizējā situācija prasa tādu pašu spēcīgu reakciju.

Incidents atklājās, kad Polijas varasiestādes ziņoja par aptuveni desmit metrus platu krāteri Ļubļinas reģionā. To izraisījis sprādziens nesenās Krievijas raķešu uzbrukumu laikā Ukrainai. Polijas aizsardzības ministrs identificēja šāviņu kā Krievijas Kh-101 spārnoto raķeti, kas ražota Maskavas apkaimē. Ļubļinas prokuratūras pārstāvis paziņoja, ka Ukrainas eksperts apstiprinājis gan raķetes izcelsmi, gan modeli. Polijas Ārlietu ministrija norādīja, ka Kh-101 izmanto tikai Krievijas stratēģiskā aviācija.

NATO ir apstiprinājusi, ka Polijā nonākusī raķete bija Krievijas raķete, nosodījusi notikumu un apliecinājusi ciešu saziņu ar Varšavu, kā arī gatavību veikt visus nepieciešamos pasākumus sabiedroto teritorijas aizsardzībai. Budrys uzsvēra, ka aliansei nevajadzētu pierast pie situācijām, kad raķetes iekļūst tās gaisa telpā. Viņš sacīja, ka, ja trūkst spēju, tās ir jāpalielina. Viņš arī pauda viedokli, ka NATO politiskā reakcija varētu būt bijusi spēcīgāka.

Raķete nokrita netālu no Tarnava Kolonijas ciema, aptuveni 80 kilometru no Ukrainas robežas. Tas notika nakts uzbrukuma laikā, kad Krievija pret Ukrainu izšāva 74 raķetes un 284 dronus. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā Krievijas raķetes un droni ir skāruši arī vairākas citas Austrumeiropas valstis, īpaši Rumāniju un Moldovu.