Lietuvas armija atzīst: karošanas veids mainās straujāk nekā doktrīna
Lietuvas militārie eksperti brīdina, ka bruņotie spēki pārāk lēni pielāgojas dronu un modernās kara vešanas radītajām pārmaiņām, savukārt birokrātija bremzē nepieciešamās reformas. Lai gan gaisa bezpilota lidaparātu vienība jau izveidota, speciālisti prasa ātrāku rīcību un skaidru politisko gribu.
Diskusijās par Lietuvas aizsardzības investīcijām jautājums bieži tiek reducēts uz vienkāršu izvēli — tankus vai dronus. Tomēr eksperti uzsver, ka patiesā problēma ir tā, vai valsts spēj pietiekami ātri pielāgoties tehnoloģiju izraisītajām pārmaiņām mūsdienu karadarbībā.
Lietuvas Kara akadēmijas pasniedzējs Artūrs Plokšto raidījumā "Būtent" salīdzināja pašreizējo situāciju ar Pirmo pasaules karu, kad jaunas tehnoloģijas — ložmetēji, tranšejas un radio sakari — jau bija pierādījušas sevi 1904.–1905. gada Krievijas–Japānas karā, taču Eiropas ģenerāļi to neuztvēra nopietni. Tā rezultātā gāja bojā vienpadsmit miljoni karavīru un trīspadsmit miljoni civiliedzīvotāju.
Ilgu laiku dronu izmantošanu Lietuvas virsnieki uzskatīja par mazāk attīstītu armiju, tostarp Ukrainas, iezīmi. Šis viedoklis vairs nav pamatots — lētus dronus pret dārgu infrastruktūru sekmīgi izmanto arī Irāna, savukārt Irānas atbalstītas grupas Libānā ar FPV droniem nodarījušas zaudējumus Izraēlas armijai.
Lietuvas brīvprātīgais Ernestas, kurš Ukrainā kalpo gan kā kājnieks, gan dronu pilots, atzina, ka Lietuvas armijas līmenis uzlabojies, taču vienību un vada līmenī izpratne joprojām atbilst novecojušām pieejām, kas neatspoguļo reālo dronu apdraudējumu.
Maijā Lietuvas bruņotie spēki izveidoja dronu vienību ar vēsturisko nosaukumu ANBO, apvienojot dažādas ar bezpilota tehnoloģijām strādājošas struktūras. Plokšto uzsvēra, ka izšķiroša ir inovāciju ieviešanas ātrums.
Birokrātija kā šķērslis
Vairāki eksperti, tostarp Lietuvas Šaulju savienības bezpilota lidaparātu roja komandieris Ovidijs Kuzminas un atvaļinātais pulkvedis Gintars Ažubalis, norādīja, ka galvenais bremzētājs ir birokrātija un miera laika procedūras, nevis darbinieku kompetence vai ražotāju iespējas — Lietuvas uzņēmumi jau ražo tehniku, ko sekmīgi izmanto Ukrainā.
Analītiķis Romass Judins atzīmēja, ka armija tagad atzīst problēmu, taču joprojām valda attieksme, ka bez apstiprināta dokumenta progress nav iespējams. Viņaprāt, bruņotajiem spēkiem nepieciešama lielāka elastība, jo karadarbība prasa radošumu.
