otrdiena, 2026. gada 22. septembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

BaltijaPublicēts: 2026. gada 22. septembris 17:46

Lietuvas Seims atbalsta kodolieroču aizlieguma svītrošanu no konstitūcijas

Lietuvas parlaments otrdien atbalstīja priekšlikumu svītrot no konstitūcijas aizliegumu izvietot valsts teritorijā masu iznīcināšanas ieročus un ārvalstu militārās bāzes, tādējādi radot iespēju nākotnē izvietot NATO kodolieročus. Balsojums ir tikai process daļa — galīgais lēmums gaidāms 2027. gada janvārī.

Foto: LRT English

Lietuvas Seims otrdien ar 99 balsīm par, 13 pret un piecām atturoties atbalstīja priekšlikumu grozīt konstitūciju, svītrojot Panta 137 noteikto aizliegumu valsts teritorijā izvietot masu iznīcināšanas ieročus un ārvalstu militārās bāzes. Šis balsojums virza grozījumu tālāk, taču pats par sevi vēl neatļauj kodolieroču izvietošanu Lietuvā.

Seima priekšsēdētājs Juozs Oleks paziņoja, ka pirmais balsojums par grozījuma pieņemšanu paredzēts 6. oktobrī, bet galīgais — 2027. gada 12. janvārī. Konstitūcijas grozījumiem nepieciešami divi balsojumi ar vismaz trīs mēnešu starplaiku, katrā no tiem atbalstot vismaz 94 no 141 deputāta.

Domstarpības parlamentā

Partijas "Nemuno aušra" līderis Remigijs Žemaitaitis pret priekšlikumu iebilda, norādot, ka Krievija un Baltkrievija to varētu izmantot propagandas nolūkos. Viņš arī uzsvēra, ka kodolvalstis varētu Lietuvu aizstāvēt ar kodolieročiem arī bez konstitūcijas grozīšanas, un uzskatīja, ka šāds pants būtu maināms tikai ar referendumu.

Deputāts Ignas Vēgele pauda šaubas, kāpēc tiek dzēsts viss teikuma fragments, nevis tikai daļa par masu iznīcināšanas ieročiem, jautājot, vai plānots atļaut nekontrolētas ārvalstu militārās bāzes.

Atbalsts atturēšanas politikai

Opozīcijas partijas "Tēvzemes savienība" frakcijas vadītājs Laurīns Kaščūns uzsvēra, ka kodolatturēšana palīdzēja novērst tiešu militāru konfliktu aukstā kara laikā, un norādīja, ka Latvijai, Igaunijai, Polijai un tagad arī Somijai šāda ierobežojuma nav. Seima Ārlietu komitejas vadītājs Remigijs Motuzs uzsvēra, ka Lietuva nedrīkst radīt šķēršļus NATO kodolatturēšanai. Liberāļu kustības līdere Viktorija Čmiļīte-Nīlsena piebilda, ka atturēšana nav uzskatāma par kara eskalāciju.

Priekšlikums nāk laikā, kad Eiropā notiek plašākas diskusijas par kodolatturēšanu — Francijas prezidents Emanuels Makrons virza ideju par Eiropas kodolatturēšanas sistēmu, savukārt ASV, pēc Financial Times ziņām, apsver kodolieroču izvietošanu papildu NATO valstīs, lai gan par Lietuvu šāds lēmums nav paziņots.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā