Lietuvas Seims atbalsta konstitūcijas grozījumu, kas atļautu kodolieročus

Lietuvas Seims otrdien ar 106 balsīm par, 18 pret un sešiem atturoties atbalstīja pirmajā lasījumā grozījumu konstitūcijā, kas potenciāli pavērtu ceļu sabiedroto kodolieroču izvietošanai valstī. Saskaņā ar pastāvošo kārtību galīgo balsojumu var rīkot ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc šī balsojuma, un tam būs nepieciešams vismaz 94 no 141 Seima deputāta atbalsts. Seima priekšsēdētājs Juozas Oleks paziņojis, ka galīgā balsošana plānota 12. janvārī.

Oleks uzsvēra, ka aizlieguma atcelšana stiprinātu Lietuvas noturību un atturēšanas spējas, vienlaikus likvidējot tiesisku atšķirību starp Lietuvu un citām Eiropas Savienības un NATO valstīm. Opozīcijas konservatīvo līderis Laurīns Kaščūns norādījis, ka kaimiņvalstīm līdzīgu ierobežojumu nav, un ka pašreizējais noteikums liedz Lietuvai pilnvērtīgi piedalīties NATO kodolatturēšanas plānošanā.

Aizsardzības ministrs Robertas Kaunas uzsvēra, ka valstij jābūt pieejamiem visiem iespējamiem drošības instrumentiem, atgādinot, ka Lietuva atrodas starp valstīm ar stratēģiskajiem ieročiem — Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju. Viņš grozījumu raksturojis kā atbildi uz Maskavas agresiju, piebilstot, ka bez kara Ukrainā šāda diskusija droši vien nenotiktu.

Pašlaik Lietuvas konstitūcijas 137. pants nosaka, ka valsts teritorijā nevar izvietot masu iznīcināšanas ieročus un ārvalstu militārās bāzes. Grozījums šo normu atceltu.

Opozīcija pieprasa referendumu

Lielāko pretestību grozījumam izrādīja opozīcijas partija "Nemuno aušra", kuras 14 deputāti balsoja pret, bet divi atturējās. Partijas pārstāvis Aidas Gedvilas aicinājis šo jautājumu risināt ar referendumu, pauzdams pārsteigumu, ka parlaments uzskata sevi par pietiekami tiesīgu šādas izmaiņas veikt vienpersoniski. Pret balsoja arī trīs jauktās parlamentārās grupas deputāti un viens pārstāvis no Zemnieku un zaļo savienības un Kristīgo ģimeņu alianses.

Diskusija notiek plašāku Eiropas sarunu par kodolatturēšanas stiprināšanu fonā — Francijas prezidents Emanuels Makrons šā gada martā piedāvāja jaunu Eiropas kodolatturēšanas ietvaru, bet ASV, kā ziņojis Financial Times, apsver kodolieroču izvietošanu vairākās NATO valstīs. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs septembrī brīdinājis, ka Lietuva varētu kļūt par Krievijas uzbrukuma mērķi, ja tā ļautu sabiedrotajiem izvietot kodolieročus savā teritorijā.