Limbažu kaimiņu strīds noved līdz tiesai: sievietēm noteikts tuvošanās aizliegums, lai gan mājas šķir 3,9 metri
Limbažos tiesa divām sievietēm noteikusi pagaidu aizsardzību pret vardarbību, aizliedzot tuvoties kaimiņienei, lai gan viņu mājas atrodas tikai nepilnu četru metru attālumā. Lēmumu apstrīd abas puses, un tas raisījis jautājumu par likuma piemērojamību parastiem kaimiņu strīdiem.
Limbažos ilgstošs kaimiņu konflikts nonācis tiesā, kur divām sievietēm noteikta pagaidu aizsardzība pret vardarbību, ierobežojot tuvošanos kaimiņienei. Par gadījumu vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Sociālā projekta "Caur ērkšķiem uz" uzvarētājai Elīnei Lilientālei tiesa aizliegusi tuvoties kaimiņienes Gitas dzīvesvietai tuvāk par 50 metriem, savukārt viņas dzīvesbiedrei Litai noteikts vēl stingrāks – 100 metru – ierobežojums. Problēma ir tā, ka abu pušu mājas atrodas tikai aptuveni 3,9 metru attālumā un tām ir kopīgs pagalms un miskastes.
Elīne stāsta, ka tiesas lēmumā neesot bijusi atspoguļota faktiskā attāluma situācija un ka viņa praktiski nevar ievērot noteikto distanci. Sieviete atklāja, ka jau reiz par atrašanos savas mājas pagalmā tikusi aizturēta uz 14 stundām, un tagad baidās no atkārtotas policijas iesaistes. Lita norāda, ka ierobežojumi liedz ģimenei iznest atkritumus vai iziet pagalmā ar bērniem, liekot uzturēties ārpus mājas.
Kaimiņiene Gita savukārt stāsta, ka pirms vēršanās policijā piedzīvojusi sekošanu un draudus, taču uzsver, ka neiebilst pret Elīnes atrašanos mājās, ja vien abas nesatiekas.
Strīdā radies arī jautājums, vai pagaidu aizsardzību pret vardarbību var piemērot personām, kuras saista vienīgi kaimiņu attiecības. Rīgas rajona tiesas pienākumu izpildītāja Vita Vjaterte skaidroja, ka likums paredz aizsardzības piemērošanu tikai gadījumos, kad pastāv radniecīgas, laulības vai kopdzīves attiecības – vienkāršs kaimiņu konflikts būtu risināms citādi. Viņa piebilda, ka lēmums jāpieņem steidzami, tāpēc tiesnesim nav jāpārbauda pieteikumā norādītā attāluma vai citu faktu precizitāte – par sniegtās informācijas patiesumu atbild pats pieteicējs.
Vjaterte atgādināja, ka nolēmuma ļaunprātīga nepildīšana var beigties ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, probāciju, sabiedriskajiem darbiem vai naudas sodu. Elīne un Lita noteiktos ierobežojumus jau apstrīdējušas, taču līdz jauna lēmuma pieņemšanai tie paliek spēkā.
