Lindsijas Klensijas slepkavības lietā zvērinātie lemj par piecām iespējamām spriedumu versijām
ASV Masačūsetsas štatā zvērinātie turpina apspriesties par bijušās medmāsas Lindsijas Klensijas (36) lietu — viņa apsūdzēta savu trīs mazo bērnu nogalināšanā 2023. gadā, un tiesai jāizvēlas starp attaisnošanu, neatbildību garīgās slimības dēļ, pirmās vai otrās pakāpes slepkavību vai cilvēka nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Masačūsetsas štatā jau piecas nedēļas norit prāva pret bijušo medmāsu Lindsiju Klensiju, kas pievērsusi plašu ASV sabiedrības uzmanību. 36 gadus vecā sieviete apsūdzēta trīs pirmās pakāpes slepkavības epizodēs — 2023. gadā viņa savas ģimenes mājas pagrabā nogalināja savus divus dēlus un meitu. Klensija nenoliedz, ka bērnus nogalinājusi pati, tāpēc lietas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā zvērinātie novērtēs viņas psihisko stāvokli nozieguma brīdī.
Aizstāvības un apsūdzības nostājas
Klensijas advokāti apgalvo, ka viņa cieta no pēcdzemdību psihozes un dzirdējusi balsi, kas licis viņai nogalināt bērnus, tāpēc nespējusi atšķirt labu no ļauna. Tiesā liecinājuši eksperti par šīs slimības smagumu, kā arī ģimenes locekļi par Klensijas psihisko stāvokli. Apsūdzība savukārt apgalvo, ka Klensija rīkojusies apzināti un pārdomāti, un noziegumu brīdī zinājusi, ka rīkojas nepareizi. Prokurore Dženifera Sprāga (Jennifer Sprague) noslēguma runā atzina, ka Klensijai bijusi garīga saslimšana, taču, pēc apsūdzības domām, ne tik smaga, lai viņa nespētu atšķirt labu no ļauna. Apsūdzības liecinieki arī apšaubījuši, vai Klensija patiešām dzirdējusi minēto balsi.
Piecas iespējamās izvēles
Pirmdien deviņas sievietes un trīs vīrieši sastāvošie zvērinātie turpina apspriesties, izvērtējot piecas iespējas: attaisnošanu, attaisnošanu garīgās slimības dēļ, pirmās pakāpes slepkavību, otrās pakāpes slepkavību vai cilvēka nonāvēšanu aiz neuzmanības (manslaughter).
Saskaņā ar Masačūsetsas likumiem pierādīšanas pienākums gulstas uz apsūdzību — tai jāpierāda, ka Klensija bija saucama pie kriminālatbildības, vai nu pierādot, ka viņai nebija garīgas slimības, vai to, ka, neraugoties uz slimību, viņa apzinājās savu darbību un zināja, ka tās ir nepareizas. Kā BBC citēto krimināltiesību advokāti Elīzi Heršonu (Elyse Hershon), pilnīga attaisnošana uzskatāma par maz ticamu — daudz iespējamāks ir spriedums par neatbildību garīgās slimības dēļ, kas nozīmētu Klensijas ievietošanu psihiatriskajā iestādē, nevis cietumā.
Pirmās pakāpes slepkavības spriedums paredz obligātu mūža ieslodzījumu bez tiesībām uz pirmstermiņa atbrīvošanu un liecinātu, ka zvērinātie saskatījuši īpašu nežēlību vai iepriekšēju nodomu. Otrās pakāpes slepkavība attiecas uz nolaidīgu vai nepārdomātu, bet ne iepriekš plānotu slepkavību un arī paredz mūža ieslodzījumu, taču ar iespēju uz pirmstermiņa atbrīvošanu. Savukārt cilvēka nonāvēšana aiz neuzmanības — variants, ko tiesnesis papildus pieļāva zvērinātajiem — paredz līdz 20 gadiem cietumā par katru epizodi un nozīmētu, ka Klensijas rīcība nebija plānota, bet gan pēkšņs lēmums, kā to BBC skaidroja tiesību eksperte Hedere Kukolo (Heather Cucolo).
