Logopēdu savienība: IZM ideja ļaut studentiem strādāt par atbalsta speciālistiem ir riskanta
Igaunijas Izglītības ministrija apsver iespēju ļaut topošajiem atbalsta speciālistiem strādāt skolās jau studiju laikā, līdzīgi kā pedagoģijas studentiem. Logopēdu savienība šādu modeli uzskata par riskantu un norāda, ka problēmu ar speciālistu trūkumu nevar atrisināt, tikai pazeminot prasības kvalifikācijai.
IZM rosinājums un pašreizējā situācija
Igaunijas Izglītības ministrija (IZM) apsver iespēju atļaut topošajiem atbalsta speciālistiem – logopēdiem, psihologiem, speciālajiem un sociālajiem pedagogiem – strādāt izglītības iestādēs jau studiju laikā. Pašlaik šīm profesijām ir nepieciešama maģistra grāds attiecīgajā jomā. Ministrijas pārstāve Pireta Lība norāda, ka praksē skolās strādā cilvēki bez nepieciešamās izglītības, kurus pieņem darbā ar citiem amatu nosaukumiem. Mērķis ir sakārtot šo sistēmu.
Dažādi viedokļi
Lāsmēmes pamatskolas direktore Milena Pogodajeva, kas vada arī Tallinas mācību konsultatīvo centru, atzīst, ka ideja ir pozitīva, jo svarīgi, lai bērni saņemtu palīdzību. Tomēr viņa uzsver, ka tam jānotiek pieredzējušu mentoru vadībā. Viņa piebilst, ka šī pieeja nav piemērota visām profesijām – piemēram, logopēdiem un skolu psihologiem vispirms jāiegūst pilnvērtīga izglītība.
Igaunijas Logopēdu savienības vadītāja Keiju Bārnīka šādu modeli uzskata par pārāk riskantu. Viņa norāda, ka logopēdi strādā ar bērniem, kuriem ir runas, rīšanas, balss un citi traucējumi, tāpēc nepilnīgi izglītotu cilvēku pieļaušana darbā ir pārāk liels risks. Viņa min piemēru, kad asistents sajaucis runas traucējumus ar krāsu aklumu.
Nākamie soļi
Pirmā IZM tikšanās ar ieinteresētajām pusēm notiks augustā. Līdz gada beigām ministrija plāno izstrādāt galīgo modeli atbalsta speciālistu pakalpojumu sniegšanas sistēmas organizēšanai.
