Londonas Almeida teātrī iestudētā O'Nīla luga «Kaisle zem gobām» saņem atzinību par Kellijas Gofas lomu
Režisora Ebenīzera Bamgboje iestudējums Eižena O'Nīla lugai «Kaisle zem gobām» Londonas Almeida teātrī pirmajā daļā šķiet pārslogots, taču otrajā kļūst spēcīgs. Recenzents īpaši izceļ aktrisi Kelliju Gofu.

Londonas Almeida teātrī līdz 23. decembrim skatāms režisora Ebenīzera Bamgboje iestudējums amerikāņu dramaturga Eižena O'Nīla 1924. gada lugai «Kaisle zem gobām». Tā stāsta par aizliegtu kaislību un tēva un dēla cīņu par zemi. Britu laikraksta The Guardian recenzents uzskata, ka izrāde nav nevainojama, taču tās otrajā daļā sasniedz ļoti spēcīgu ietekmi, bet galveno lomu atveidotāja Kellija Gofa vērtēta kā izcila.
Jauns skatījums uz klasiku
O'Nīls lugu sacerēja, atdarinot sengrieķu drāmu, un darbība sākotnēji norisinās 19. gadsimta vidus fermā. Bamgboje versijā stāsts vairs nav šaurā laikmeta ietvarā: scenārijs ir kodolīgāks, ar mazāk ievada skaidrojumu. Darbība pārcelta no ASV ziemeļaustrumiem uz dziļajiem dienvidiem, un ar aktieru izvēli ieviests rasu aspekts — tēvs ir baltais, dēls melnais. Dēls runā par tēva verdzinieka metodēm un nelikumīgi iegūto zemi.
Sižeta centrā ir tirāniskais Efraims (Antonijs Bērns) un viņa aprēķinošais dēls Ībens (Zakarijs Momo). Ībens cer iegūt no mirušās mātes mantoto fermu, taču Efraims mājās ierodas ar jauno sievu Ebiju (Kellija Gofa), un starp viņu un Ībenu izveidojas saspringtas attiecības.
Pārmērīgs sākums, spēcīgs turpinājums
Recenzents pirmo daļu raksturo kā pārlieku stilizētu. Skatuvē ir mūziķi ar trompeti un ģitāru, kas pārvietojas pa zāli, kustību un deju epizodes, kā arī dūmi uz Basjas Biņkovskas tumšās, nerealistiskās scenogrāfijas fona. Tas esot reizēm saista uzmanību, bet reizēm šķiet pārspīlēts, un Ībena un Ebijas savstarpējā pievilkšanās nav pietiekami spēcīga. Bamgboje iepriekš strādājis ar režisori Rebeku Freknolu, un pirmā daļa, pēc recenzenta domām, pārlieku seko viņas stilam.
Otrajā daļā aktieriem ļauts vienkārši spēlēt, un spriedze pieaug. Gofas, kuras māsa Denīze šo pašu lomu atveidoja iestudējumā pirms 14 gadiem, varone atgādina gan Fēdru, gan Mēdeju. Recenzents viņas sniegumu raksturo kā intensīvu un traģisku. Izrāde ir mākslinieciskā vadītāja Rūperta Gūlda pēdējā pirms aiziešanas no teātra.
/nginx/o/2026/06/06/17693534t1h2c5f.jpg)

