Londonas mazo emisiju zona strādā, taču citas pilsētas ar tīra gaisa pasākumiem kavējas

Pirms desmit gadiem Londonā gaisa piesārņojums bija ikdienas apdraudējums desmitiem tūkstošu bērnu, un pilsētā katru gadu priekšlaicīgi mira vairāki tūkstoši cilvēku. 2013. gadā mirušās meitenes Ellas Adū-Kisi-Debrahas nāve 2020. gadā tika oficiāli atzīta par pirmo gadījumu Apvienotajā Karalistē, kad gaisa piesārņojums fiksēts kā nāves cēlonis.

Šonedēļ Londonas Kvīnas Marijas universitātes pētnieki publicēja pētījumu, kas rāda būtiskas pārmaiņas — kopš pilsētā ieviesti ierobežojumi visvairāk piesārņojošajiem transportlīdzekļiem, bērnu plaušu tilpums ir palielinājies. Mēra Sadika Khana 2019. gadā ieviestā un vēlāk paplašinātā ultra-zemo emisiju zona (Ulez) prasa maksu no piesārņojošākiem auto un ir ievērojami samazinājusi slāpekļa dioksīda līmeni gaisā. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka gaisa piesārņojums ik gadu pasaulē nogalina aptuveni 7 miljonus cilvēku, izraisot ne tikai elpošanas problēmas, bet arī sirds slimības, insultus un citas veselības problēmas.

Neraugoties uz pierādījumiem, Ulez ieviešana Londonā izraisīja spēcīgu pretestību — tiesas prāvas, protestus un pat draudus mēram. 2023. gadā zonas paplašināšana kļuva par nozīmīgu politisku jautājumu, ietekmējot vēlēšanu rezultātus vienā Londonas priekšpilsētā, kas lika dažiem politiķiem atteikties no līdzīgiem plāniem citviet valstī.

Citas pasaules pilsētas rīkojas dažādos tempos. Parīze un Barselona ir veiksmīgi attīstījušas velosatiksmi, Ņujorkas mērs plāno līdzīgu virzienu. Bogotā paplašina velojoslas un apzaļumo ielas, Nairobi ir uzstādījusi gaisa kvalitātes monitoringa tīklu un ierobežojusi vecu automašīnu importu, bet Sofija pāriet no ogļu apkures uz siltumsūkņiem. Melburna savukārt vēl tikai sāk mērīt gaisa kvalitāti apkaimju līmenī.

Eksperti norāda, ka galvenie šķēršļi ir dezinformācija, bizness intereses un fakts, ka gaisa piesārņojumu bieži rada nevis tie paši cilvēki, kuru bērni nonāk slimnīcās. Vienlaikus jaunas problēmas, piemēram, koka kurināmās krāsniņas, arvien vairāk apdraud sasniegtos uzlabojumus Londonā, kur 2024. gadā vairāk nekā 110 000 bērnu tika hospitalizēti ar elpošanas grūtībām.