Londonas V&A muzejā atklāta izstāde par Konstantinopoli un Stambulu

Londonas Viktorijas un Alberta muzejā (V&A), kas veltīts mākslai un dizainam, skatāma izstāde "Constantinople to Istanbul". Tā vienā ekspozīcijā savieno divu impēriju – Bizantijas un Osmaņu – priekšmetus un stāsta par pilsētu, kas pārvērtās no Konstantinopoles par Stambulu. Britu laikraksta The Guardian recenzents izstādi vērtē ļoti atzinīgi un raksta, ka tajā pavadījis divas stundas.

Konstantinopole oficiāli tika iesvētīta mūsu ēras 330. gada 11. maijā. Osmaņu turki pilsētu iekaroja 1453. gadā un pārdēvēja par Stambulu. Osmaņu impērija tika likvidēta 1922. gadā.

Bizantijas daļa

Stāsts sākas ar imperatoru Konstantīnu, kurš pieņēma kristietību un izveidoja "Jauno Romu" stratēģiski svarīgā vietā starp Eiropu un Āziju, lai tiktu galā ar milzīgo Romas impēriju. Izstādē redzams mozaīkas fragments no Konstantīna pils ar liela, ūsaina sejas attēlu, kā arī bizantiešu ikona ar mocekli abatisi svēto Eudokiju – marmora darbs ar krāsaina stikla ieliktņiem, kas izrakts tikai 1929. gadā. Ir izstādīta arī čūskas galva no slavenās Čūsku kolonnas, kas rotāja hipodromu, un ziloņkaula reljefi ar konsuliem.

Osmaņu daļa

Osmaņu nodaļā skatāms Džentīles Bellīni 1480. gadā no dabas gleznotais sultāna Mehmeda II portrets, 16. gadsimta kaftāns, ko, iespējams, nēsājis sultāns Selims II, un no zeltaudekla darināts tērps. Redzami arī flīžu fragmenti un koka kājsoli no pirts, kā arī koka lāde Korāna eksemplāram kupola formā.

Recenzents uzsver Svētās Sofijas nozīmi: baznīca iesvētīta 537. gadā, osmaņi to pārvērta par mošeju ar minimālām izmaiņām, bet tās kupols iedvesmoja Stambulas Zilo un Sulaimanijas mošeju. No 1935. līdz 2020. gadam ēka bija muzejs, bet prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana lēmuma dēļ atkal ir mošeja.