Londonas Vīnes Holokausta bibliotēka izstādē aplūko Dreifusa afēras antisemītisko preses vilni
Londonas Vīnes Holokausta bibliotēkā 5. novembrī atklās izstādi par Dreifusa afēru un tās laikā radīto antisemītisko presi. Eksponāti rāda, kā 19. gadsimta beigu Francijā pēc cenzūras atcelšanas izplatījās naidīgi materiāli.
Londonas Vīnes Holokausta bibliotēka, kas tiek dēvēta par vecāko holokausta arhīvu, 5. novembrī atklās izstādi „J’accuse! Press, Polemic and the Dreyfus Affair”. Tā veltīta Dreifusa afērai Francijā un presei, ko šis skandāls izraisīja. Izstāde būs skatāma līdz 19. martam. Tā tiek rīkota 120 gadus pēc tam, kad armijas kapteinis Alfrēds Dreifuss tika attaisnots, paaugstināts un apbalvots ar Goda leģiona ordeni.
Skandāls un prese
Dreifusa afēra sākās 1894. gadā, kad 36 gadus vecais franču armijas kapteinis ebreju izcelsmes Alfrēds Dreifuss tika nepamatoti notiesāts par nodevību. Viņa vainas piekritēji uzskatīja, ka ebrejam ir apšaubāma lojalitāte Francijas republikai, un strīds ar viņa aizstāvjiem izraisīja plūdus ar avīžu speciālizdevumiem, žurnāliem un plakātiem. Bibliotēkas līdzdirektore Barbara Vornoka to raksturo kā pasaulē pirmo antisemītisma „vīrusa” izplatību. Viņa norāda, ka tēma ir aktuāla arī šodien.
Bibliotēku dibināja Alfrēds Vīners, konservatīvā pēra Daniela Finkelsteina vectēvs. Pēc nacistu nākšanas pie varas viņš 1933. gadā devās no Vācijas uz Nīderlandi, bet 1938. gadā no Amsterdamas uz Londonu, līdzi ņemot dokumentu krājumu par antisemītisma izplatīšanos.
Eksponāti
Izstādē aplūkojami ap 40 priekšmetu. Daļu savāca pats Vīners, daļu bibliotēka vēlākajos gadu desmitos, bet vēl daļa ir ilgtermiņa aizdevumā no Londonas Universitātes Birkbeck koledžas. Starp ievērojamākajiem ir plakāts no sērijas „Musée des Horreurs”, kurā Dreifusa atbalstītājs, kreisais politiķis un laikraksta redaktors Artūrs Ranks attēlots kā aligatoram līdzīga būtne. Kuratore Klāra Deikstra stāsta, ka sērija izdota no 1899. gada rudens līdz 1900. gadam, tajā bija 45–50 versiju, un mērķis bija atņemt Dreifusa aizstāvjiem cilvēcisko izskatu. Pēc gada valdība izdevumu aizliedza kā pārāk groteskus.
Izstādē ir arī labējā laikraksta „La Libre Parole” numurs ar antisemītiskiem zīmējumiem uz vāka, kā arī britu ilustrētā nedēļas izdevuma „The Graphic” 45 lappušu speciālizdevums „Dreyfus the martyr”, kas vairāk akcentē tiesas kļūdu. Tāpat apskatāms franču žurnāla attēls „Psst…!”, kas reaģēja uz Emīla Zolā vēstuli „J’accuse”, kurā viņš apsūdzēja valdību antisemītismā un slēpšanā.
