LPS un IZM vienojas par rīcību drošībai skolās un mācību līdzekļu pieejamību
29. jūnijā notikušajās LPS un IZM ikgadējās sarunās panākta vienošanās par vienotu rīcību drošības situācijās skolās, skolu tīkla plānošanas kritērijiem, speciālo skolu finansējuma pārskatīšanu un mācību līdzekļu pieejamības uzlabošanu.
Pirmdien, 29. jūnijā, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aizvadīja ikgadējās sarunas, fokusējoties uz vairākiem aktuāliem izglītības jautājumiem.
Viena no galvenajām tēmām bija drošība skolās. Puses vienojās līdz 2026. gada 30. augustam precizēt valsts un pašvaldību kompetenču sadalījumu, izstrādāt vienotus rīcības algoritmus, stiprināt koordināciju ar atbildīgajām institūcijām un nodrošināt skaidras pilnvaras operatīvai lēmumu pieņemšanai. Tāpat paredzēts organizēt praktiskas mācības, integrēt emocionālās noturības jautājumus pedagogu profesionālajā pilnveidē un veikt visu izglītības iestāžu civilās aizsardzības auditus. LPS atbalsta IZM līdzšinējo rīcību, bet uzsver nepieciešamību pēc vienotas pieejas un būtiskiem ieguldījumiem infrastruktūrā.
Attiecībā uz skolu tīklu un finansēšanas modeli 'Programma skolā' panākta vienošanās pilnveidot pašvaldību iedalījuma metodiku. Urbanizācijas rādītājs (DEGURBA) turpmāk būs tikai viens no kritērijiem, nevis vienīgais pamats lēmumiem. Ministre apliecināja, ka pārejas periodā tiks izskatītas elastības iespējas attiecībā uz skolēnu skaitu, ņemot vērā pieejamību reģionos. Izglītības iestāžu tīkla plānošanā jāņem vērā demogrāfija, kvalitāte un pašvaldību attīstības vajadzības.
Lasītprasmes un pārejas no pirmsskolas uz 1. klasi jautājumā puses vienojās turpināt pedagogu profesionālo pilnveidi, stiprināt vienotu izpratni par sasniedzamajiem rezultātiem un efektīvāk izmantot atbalsta mehānismus, piemēram, projektu 'Skola – kopienā'. Tāpat jāturpina sadarbība ar izdevējiem par mācību līdzekļu izstrādi. LPS norāda, ka nepieciešami steidzami risinājumi, lai mazinātu plaisu starp pirmsskolas sagatavotību un 1. klases prasībām.
Speciālās izglītības iestāžu finansējuma jautājumā LPS uzsvēra, ka esošais finansējums ilgstoši nav pārskatīts un neatbilst reālajai situācijai, radot slogu pašvaldībām. Puses vienojās pieņemt zināšanai IZM īstermiņa risinājumus, bet turpināt diskusiju par uzturēšanas izdevumiem un ilgtermiņa sistēmiskiem risinājumiem, gatavojot 2027. gada budžetu.
Mācību līdzekļu nodrošinājumā IZM apzinās pieejamību skolās, bet pašvaldības izvērtēs situāciju savās iestādēs. Paredzēts rast risinājumus elastīgākai ES fondu finansējuma izmantošanai, tostarp digitālo platformu iegādei. LPS atzīmē, ka, neskatoties uz investīcijām, starp skolām saglabājas būtiskas atšķirības.
Projektā 'Skola–kopienā' vienojās paplašināt atbalsta saņēmēju loku, mazināt administratīvo slogu un stiprināt atbalsta sniedzēju kapacitāti. Īpaši svarīgs ir atbalsts skolēniem ar mācību grūtībām un sociālās atstumtības risku.
STEM un pilsoniskās līdzdalības projektā plānots samazināt administratīvo slogu, uzlabot kvalitāti un pieejamību, kā arī izstrādāt digitālus risinājumus datu uzskaitei. LPS atbalsta šīs izmaiņas.
Digitalizācijas jomā puses pieņēma zināšanai progresu projektos par elektroniskiem izglītības dokumentiem un vienotu pieteikšanās sistēmu. LPS atbalsta iniciatīvu, bet uzsver lietotājiem draudzīgas ieviešanas nozīmi.
Jaunatnes jomā vienojās turpināt darbu pie profesionālās attīstības, amatu klasifikācijas un cilvēkresursu nodrošinājuma. LPS norāda, ka, lai gan jaunatnes darbinieku loma aug, pašvaldībām ir grūtības piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus.
Pieaugušo izglītības jomā puses vienojās veicināt pašvaldību lielāku iesaisti, tostarp organizējot diskusijas reģionu līmenī. LPS aicina risināt koordinatoru atalgojuma jautājumu, kas ietekmē pašvaldību kapacitāti.
