LSM darbība 2025. gadā katram iedzīvotājam izmaksājusi 26,5 eiro
Aprēķini, kas balstīti uz LSM gada pārskatu un PMLP datiem, rāda, ka sabiedriskā medija uzturēšana pērn izmaksājusi 26,5 eiro uz katru reģistrēto iedzīvotāju — gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2011. gadā. Finansējuma pieaugums pēdējos gados krietni apsteidz inflāciju, un jautājumus rada arī iestādes rīcība nesenās vētras laikā.
Aprēķinot LSM (Latvijas Sabiedriskais medijs) izmaksas uz vienu iedzīvotāju, izmantoti uzņēmuma gada pārskata dati un PMLP informācija par reģistrēto iedzīvotāju skaitu — kopumā ap 1,99 miljoniem, ieskaitot ārvalstīs dzīvojošos. Rezultātā katrs iedzīvotājs 2025. gadā par LSM darbību samaksājis vidēji 26,5 eiro, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2011. gadā. Ja rēķinātu tikai pēc Latvijā faktiski dzīvojošo skaita (1,86 miljoni), summa būtu 28,4 eiro.
Straujš izdevumu pieaugums
Kopš reklāmas aizlieguma sabiedriskajos medijos 2021. gadā LSM apgrozījums pēc būtības ir tikai valsts budžeta finansējums. Laikā no 2011. līdz 2020. gadam izdevumi auga mēreni — no 21,1 miljona līdz 29,4 miljoniem eiro, ar pieaugumu zem 8% gadā (izņemot 2014. gadu). Turpretī no 2021. līdz 2025. gadam pieaugums bijis straujš: 24% 2021. gadā, 12,8% 2022. gadā, 10,3% 2024. gadā un 13,3% 2025. gadā. Salīdzinājumam — inflācija no 2011. līdz 2025. gadam bijusi 59,6%, bet LSM apgrozījums šajā periodā audzis par 150,6%. 2025. gadā kopējie izdevumi sasnieguši 52,8 miljonus eiro, savukārt LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena norādījusi, ka finansējums nākotnē vēl pieaugs, tostarp ēku jautājumu risināšanai.
Vētra un atbildība
Augusta beigās pēc spēcīgas vētras, kad tika bojātas elektrolīnijas un traucēti mobilie sakari, daļai iedzīvotāju LSM Radio bija gandrīz vienīgais pieejamais informācijas avots, taču ēterā skanējuši izklaides raidījumi, nevis operatīva informācija. Kritikas rezultātā par atkāpšanos paziņojis Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis. Vienlaikus jautājumi tiek celti par LSM valdes un padomes locekļu, kuru gada atalgojums kopā tuvojas 700 tūkstošiem eiro, atbildību par krīzes situāciju plānošanu un vadību.
