Ludzas upē konstatēta neattīrītu notekūdeņu noplūde pēc kanalizācijas cauruļvada plīsuma

Ludzas novada Ciblas pagasta Felicianovā plīsis kanalizācijas cauruļvads, un neattīrīti notekūdeņi nonākuši Ludzas upē. Par noplūdi Valsts vides dienests (VVD), kas uzrauga vides aizsardzības prasību ievērošanu, saņēmis sūdzību. Dienests informējis pašvaldību un pieprasījis avāriju novērst nekavējoties, nepieļaujot turpmāku notekūdeņu nonākšanu vidē. Piesārņojuma ietekmi uz upi vērtēs pēc analīžu rezultātiem.

Ko dara pašvaldība un dienests

Pašvaldība šobrīd noslēdz bojāto cauruļvada posmu un pārbauda rezerves cauruļvada tehnisko stāvokli. Ja arī tas nebūs izmantojams, notekūdeņus savāks un izvedīs ar asenizācijas transportu.

Lai noskaidrotu, kā notikušais ietekmējis Ludzas upes ūdens kvalitāti, VVD ņems gan ūdens, gan notekūdeņu paraugus. Pēc analīžu rezultātiem dienests vērtēs iespējamo kaitējumu videi un lems par turpmākajiem pasākumiem.

Kādi ir iespējamie riski

Neattīrītu notekūdeņu nonākšana upē var apdraudēt tajā dzīvojošos organismus. Eiropas Vides aģentūra skaidro, ka organiskais piesārņojums var samazināt ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzumu un mainīt ūdens organismu sugu sastāvu. Tas notiek tāpēc, ka mikroorganismi, noārdot organiskās vielas, patērē skābekli. Ja patēriņš pārsniedz skābekļa atjaunošanos, zivīm un citiem ūdens dzīvniekiem var rasties skābekļa trūkums, bet smaga piesārņojuma gadījumā tie var arī iet bojā.

Notekūdeņi var ienest ūdenī arī pārmērīgu slāpekļa un fosfora daudzumu, kas veicina aizaugšanu un aļģu savairošanos, kā arī slimību izraisītājus, kuri pasliktina ūdens sanitāro kvalitāti. Šos vispārējos riskus norāda arī Kanādas vides un klimata pārmaiņu dienests.

Ko vēl nav zināms

Pašlaik nav pamata apgalvot, ka šādas sekas jau iestājušās Ludzas upē. VVD paziņojumā nav minēts ne noplūdušo notekūdeņu apjoms, ne noplūdes ilgums, un nav ziņots par zivju bojāeju. Konkrētās avārijas ietekmi dienests vērtēs pēc paraugu analīzēm.