Pieci austrumu pierobežas novadi veidos kopīgu biedrību, lai panāktu lielāku valsts atbalstu
Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Ludzas un Krāslavas novadu vadītāji vienojās dibināt biedrību, kas pārstāvēs Latvijas–Krievijas robežas tuvumā esošo novadu intereses. Pašvaldības prasa mērķtiecīgu valdības atbalstu un finansējumu reģiona ekonomikai.
Pieci Latvijas austrumu pierobežas novadi, kuriem ir tieša robeža ar Krieviju, nolēmuši izveidot kopīgu biedrību. Par to pirmdien Ludzas novadā vienojās Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Ludzas un Krāslavas novadu pašvaldību vadītāji. Biedrības uzdevums būs efektīvāk pārstāvēt iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un panākt mērķtiecīgu valsts atbalstu. Par lēmumu informēja Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Kādēļ pašvaldības apvienojas
Pašvaldību vadītāji norāda, ka šie novadi atrodas Latvijas un Krievijas robežas tiešā tuvumā, tāpēc visskarbāk izjūt ģeopolitiskos riskus, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, darbaspēka aizplūšanu un ekonomiskās grūtības. Pēc viņu teiktā, iedzīvotāju satraukums un neziņa pieaug ar katru dienu, un tas saistīts ne tikai ar ģeopolitisko spriedzi, bet arī ar sajūtu, ka valsts šos novadus ir aizmirsusi.
Alūksnes mērs Dzintars Adlers (JV) uzsver: bez tūlītēja, mērķtiecīga valdības atbalsta gandrīz neiespējami saglabāt pārliecību, ka novadi šajā kritiskajā brīdī ir vajadzīgi savai valstij. Viņš cer, ka jaunā valdība parādīs politisko gribu un izlēmību, likvidēs reģionālo netaisnību un reāli stiprinās Latvijas un visas Eiropas Savienības austrumu robežu.
Ko pašvaldības vēlas panākt
Mērķis ir mazināt ilgstošo reģionālo nevienlīdzību un plaisu starp dzīves kvalitāti pierobežā un galvaspilsētā. Pašvaldības vēlas, lai tiktu sadzirdēta vajadzība pēc atbalsta programmas, kas pielāgota tieši šī reģiona specifikai un virza ekonomiku, kā arī pēc atvieglotiem nosacījumiem uzņēmējdarbības atbalsta projektu īstenošanai.
Pašvaldības atzinīgi vērtē līdz šim paveikto: Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai un Saeimas pieņemto Latvijas austrumu teritorijas likumu. Tomēr tās uzsver, ka ar dokumentiem nepietiek un nepieciešama reāla, tūlītēja un mērķtiecīga rīcība, tostarp finansējums.
Pretējā gadījumā, norāda vietvaras, turpināsies iedzīvotāju aizplūšana no pierobežas novadiem. Tas negatīvi ietekmēs ekonomiku, paralizēs vietējo uzņēmumu darbību un kavēs jaunu investoru ienākšanu.
