Lula uzvarējis Brazīlijas prezidenta vēlēšanās un sāks ceturto pilnvaru laiku
81. dzimšanas dienas priekšvakarā Luiss Inasiu Lula da Silva ar 51,7 % balsu uzvarēja Brazīlijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Viņu gaida grūtības ar Kongresa vairākumu, valsts budžetu, drošību un attiecībām ar ASV.
Brazīlijas kreisais līderis Luiss Inasiu Lula da Silva, bijušais arodbiedrību vadītājs, svētdien uzvarēja prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā un atgūs prezidenta amatu ceturto reizi. Dažas dienas pirms savas 81. dzimšanas dienas viņš ieguva 51,7 % balsu, bet labējais pretendents Flavio Bolsonaro – 48,2 %. Šaurais rezultāts apliecina politisko šķelšanos, kas Brazīliju vieno desmitgadi, un liecina, ka bolsonarisms joprojām ir spēcīgs, kaut gan tā līderis, bijušais prezidents Žairs Bolsonaru, par mēģinājumu veikt apvērsumu ir notiesāts uz 27 gadiem cietumā.
Politiskā atbalsta trūkums
Kā jau pašreizējā pilnvaru laikā, Lulam Kongresā nebūs vairākuma. Šomēnes notikušajās likumdošanas vēlēšanās pozīcijas nostiprināja labējie: Bolsonaru Liberālā partija ieguva 121 no 513 deputātu vietām un 28 no 81 senatora vietas. Lai pieņemtu savus priekšlikumus, Lulam būs jāpaļaujas uz “Centrão” – centriski labēju partiju bloku, kas parasti atbalsta varas turētājus apmaiņā pret labumiem. Politoloģe Mairā Goulārta no Riodežaneiro federālās universitātes norāda, ka vienošanās kļūst grūtākas, jo deputāti lemj par arvien lielāku federālā budžeta daļu un kļūst neatkarīgāki no izpildvaras.
Ekonomika un drošība
Ekonomists Mauro Roklins no Žetuliu Vargasa fonda (FGV) uzsver, ka galvenā problēma ir valsts fiskālā situācija. Valsts tērē vairāk, nekā iekasē, publiskais parāds pārsniedz 80 % no IKP, bet centrālā banka, lai ierobežotu inflāciju, uztur vienu no pasaulē augstākajām procentu likmēm. Pēc Roklina domām, situācija var strauji pārtapt ekonomikas krīzē, bet korekcijas prasīs nepopulārus lēmumus un sadursmi ar ietekmīgām lobija grupām Kongresā. Tās var nonākt pretrunā ar Lulas sociālajām programmām, ko viņš kampaņas laikā paplašināja.
Kampaņā dominēja bažas par drošību. Opozīcija Lulu apsūdz maigumā, tāpēc viņam būs jāuzrāda rezultāti cīņā pret noziedzīgajām grupām un milicijām, kas kontrolē teritorijas vairākās pilsētās. Viņš atbalstīja kriminālatbildības vecuma samazināšanu no 18 uz 16 gadiem smagiem noziegumiem, bet labējie vēlas 14 gadus.
Attiecības ar ASV
Lula solīja aizstāvēt Brazīlijas suverenitāti. ASV prezidents Donalds Tramps pērn noteica tarifus Brazīlijas precēm, atriebjoties par tiesvedību pret savu sabiedroto Žairu Bolsonaru, bet šogad uzlika vēl 25 % tarifu dažiem produktiem. Lulam būs jāpārvalda attiecības ar Vašingtonu, nemazinot pretimperiālistisko retoriku. Starptautisko attiecību profesors Olivers Štuenkels uzskata, ka ideoloģija praksē nav tik svarīga, kā piemēru minot Brazīlijas un Argentīnas attiecības, kas būtiski nav mainījušās, kaut gan Argentīnas prezidents Havjers Milejs apvaidojis Lulu.
