Mācību līdzekļu nepietiekamība skolās rada papildu slogu pedagogiem

Ādažu vidusskolas direktore Solvita Vasiļevska vērš uzmanību uz to, ka mācību līdzekļu trūkums skolās ir nopietna problēma, kas ne tikai ietekmē pieejamos resursus, bet arī rada papildu slodzi pedagogiem. Šogad valsts finansējums mācību līdzekļiem ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu, un izskanējušas prognozes par iespējamu samazinājumu nākamajā gadā. Šāda situācija liek skolotājiem pašiem izstrādāt stundu saturu, sagatavot darba lapas, uzdevumus un pielāgotus vingrinājumus, kas prasa daudz laika un pūļu.

Ādažu vidusskolā, kur mācās vairāk nekā 2000 skolēnu, pat viena trūkstoša materiāla aizstāšana ar darba lapām nozīmē simtiem kopiju, papildu izmaksas par papīru un printera tinti, kā arī darbinieku laiku, kas tiek veltīts materiālu pavairošanai. Šie pagaidu risinājumi kļūst par pastāvīgu sistēmu, radot slēptas izmaksas, kas neatspoguļojas skolas budžetā.

Īpaši sarežģīta situācija ir iekļaujošā izglītībā, kur skolēniem ar dažādām vajadzībām nepieciešami pielāgoti materiāli. Ja skolai trūkst šādu resursu, skolotājiem jāpielāgo viena tēma vairākos veidos, kas vēl vairāk palielina viņu darba slodzi. Bez tam, skolas saskaras ar autortiesību risku, ja tās kopē izdevniecību materiālus, jo legāli pieejamo līdzekļu nepietiek.

Vasiļevska uzsver, ka lēmumu pieņēmējiem, pārskatot finansējumu, jāņem vērā ne tikai summa uz skolēnu, bet arī tas, cik daudz laika skolotāji iegulda materiālu sagatavošanā, kādas ir kopēšanas izmaksas un kāda ir ietekme uz mācību kvalitāti. Skolu vadītāji un metodiķi ir tie, kuri vislabāk pārzina šīs problēmas, tāpēc viņi jāiesaista finansējuma plānošanā.

Direktore norāda, ka skola var kādu laiku pielāgoties un taupīt, taču šāda kārtība nevar kļūt par normu. Ja finansējums neatbilst reālajām vajadzībām, pedagogi un skolas vadība ir spiesti aizpildīt sistēmas robus ar savu laiku un resursiem, kas ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti.