Maģistra darbs: Elektrisko skrejriteņu un velosipēdu avārijas notiek noteiktos krustojumos
Tallinas Tehnoloģiju universitātē aizstāvēts maģistra darbs atklāj, ka lielākā daļa avāriju ar elektriskajiem skrejriteņiem un velosipēdiem Tallinā notiek 15 konkrētos krustojumos, kur galvenie riska faktori ir lielais ātrums, ierobežota redzamība un dažādu transporta līdzekļu sajaukšanās.
Avāriju koncentrācija noteiktos krustojumos
Tallinas Tehnoloģiju universitātes (TTÜ) maģistrants Olivers Juhans Eds Kari pētījis ceļu satiksmes negadījumus ar velosipēdistiem un elektrisko skrejriteņu lietotājiem, kas notikuši Tallinā no 2019. līdz 2024. gadam. Analīzē, kas balstīta uz Policijas un robežsardzes departamenta un Transporta departamenta atvērtajiem datiem, tika identificēti 15 krustojumi, kuros notiek visvairāk avāriju.
Vairāk nekā puse no šiem krustojumiem atrodas Pēhja-Tallinā un pilsētas centrā. Kari norādīja, ka visbīstamākās ir vietas, kur automašīnas pārvietojas vai veic pagriezienus lielā ātrumā, šķērsojot velosipēdu un gājēju celiņu. Krustojuma bīstamību nosaka ne tikai avāriju skaits, bet arī satiksmes organizācija – problēmzonās vienā telpā atrodas automašīnas, velosipēdisti, skrejriteņu lietotāji un gājēji, un to kustības trajektorijas īsā laikā krustojas.
Riska faktori un ieteikumi
Pētījumā secināts, ka īpaši sarežģītu situāciju rada plaši pagrieziena rādiusi, kas ļauj autovadītājiem izbraukt krustojumu lielākā ātrumā, kā arī slikta redzamība un tādi satiksmes organizācijas risinājumi, kad veloceliņš un gājēju celiņš šķērso brauktuvi tieši pie pagrieziena. Visbīstamākais krustojums ir Endla, Tehnika un Luīzes ielu rajonā pie Kristīnes tirdzniecības centra, kur apvienojas vairāki riska faktori: automašīnu lielais ātrums pagriezienos, plašs krustojums un veloceliņš, kas šķērso vairākas joslas.
Lai gan darbs galvenokārt veltīts infrastruktūrai, autors uzsver, ka avāriju cēlonis ir ne tikai ceļu projektēšana. Elektrisko skrejriteņu lietotāji bieži pārvietojas lielā ātrumā un nepareizi novērtē bremzēšanas ceļu, turklāt tie ir vairākas reizes ātrāki par gājējiem, kas negaidītās situācijās var būt bīstami.
Risinājumi drošības uzlabošanai
Kari iesaka pirmkārt pārkārtot krustojumus – fiziski atdalīt dažādus satiksmes dalībniekus, uzlabot redzamību un piespiest transportlīdzekļus samazināt ātrumu, tuvojoties krustojumiem. Piemēram, Kristīnes rajonā plānots tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kas ļaus šķērsot dzelzceļu, nesaskaroties ar automašīnu plūsmu. Tomēr ne visus krustojumus var pārbūvēt ar tuneļiem – nepieciešami arī vienkāršāki risinājumi, piemēram, samazināt pagriezienu ātrumu un uzlabot redzamību.
Maģistra darbā norādīts, ka Tallinas situācija atspoguļo plašākas mobilitātes tendences – elektrisko skrejriteņu straujā izplatība palielinājusi lietotāju skaitu, bet infrastruktūra ne vienmēr tikpat strauji pielāgojas. Autors uzsver, ka drošību nevar uzlabot tikai ar satiksmes dalībnieku uzvedības maiņu – pilsētvide jāorganizē tā, lai bīstamo konfliktu punktu būtu pēc iespējas mazāk un dažādiem dalībniekiem būtu pietiekami daudz laika pamanīt vienam otru un reaģēt.
