Magma dziļumā var uzņemt ievērojami vairāk skābekļa, nekā domāts
Starptautiska zinātnieku komanda laboratorijā konstatējusi, ka izkusuši ieži augstā spiedienā spēj uzņemt papildu skābekli. Tas liecina, ka senie vulkānu izvirdumi varēja ietekmēt Zemes atmosfēras attīstību.
Starptautiska pētnieku grupa ir noskaidrojusi, ka magma Zemes dzīlēs spēj uzglabāt ievērojami vairāk skābekļa, nekā līdz šim uzskatīts. Pētījums, kura pamatā ir laboratorijas eksperimenti un datorsimulācijas, publicēts zinātniskajā žurnālā “National Science Review”. Atklājums var palīdzēt izprast, kā planētas iekšiene ir saistīta ar atmosfēru, ko elpojam.
Kā veica eksperimentus
Zinātnieki pārbaudīja, cik daudz papildu skābekļa var uzņemt izkusuši ieži apstākļos, kas līdzinās tiem, kādi valda Zemes dzīlēs. Sintētisko bazaltu, tas ir, vulkānisku iezi, viņi karsēja līdz 1200–1800 grādiem pēc Celsija un palielināja spiedienu līdz septiņiem gigapaskāliem. Lai pārliecinātos, cik daudz skābekļa paraugi spēj saistīt, tiem pievienoja skābekļa avotu — platīna oksīdu.
Rezultāti
Augsta spiediena apstākļos izkusušie ieži uzņēma skābekli papildus tam daudzumam, ko nosaka to parastais ķīmiskais sastāvs. Pie septiņu gigapaskālu spiediena šis papildu skābeklis pārsniedza piecus procentus no atdzesētā parauga masas. Tāpēc magmu var uzlūkot kā skābekļa pārvadātāju.
Pētnieku skaidrojums paredz, ka dziļumā magma uzņem papildu skābekli, bet, virzoties uz augšu un spiedienam samazinoties, daļu no tā atbrīvo. Šādi vulkāniskie procesi varētu būt ietekmējuši Zemes virsmas un atmosfēras ķīmisko attīstību, un senie izvirdumi, iespējams, nogādāja skābekli no dzīlēm tuvāk virsmai.
Kas vēl nav zināms
Pētījums vēl nenosaka, cik liela skābekļa krātuve pastāv dabā un cik daudz no tās nonāk atmosfērā. Tomēr rezultāti norāda uz iespējamu, līdz šim nepietiekami novērtētu saikni starp Zemes dzīlēm un gaisu.
