Mājokļi Latvijā joprojām lētākie Baltijā, Lietuvā pieaug pārkaršanas riski
Latvijas mājokļu tirgus turpina augt līdzsvaroti un cenas paliek zemākās Baltijā, savukārt Lietuvā strauja inflācija un cenu kāpums rada ekonomikas pārkaršanas riskus, norāda "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka Latvijas mājokļu tirgus attīstās līdzsvaroti — pieaug gan mājsaimniecību kreditēšana, gan būvniecības apjomi, taču mājokļi iedzīvotājiem paliek pieejami. Mājsaimniecību kreditēšanas kāpums šogad nostabilizējies virs 10%, lielākoties pateicoties hipotekārajiem kredītiem.
Pēc globālās finanšu krīzes Latvijas mājsaimniecības ilgstoši vairāk taupīja, nekā aizņēmās. Tagad, pēc Strautiņa vārdiem, uzkrājumu un jaunu aizņēmumu plūsmas pakāpeniski izlīdzinās, un, lai gan kredītportfelis aug strauji procentuālā izteiksmē, tas joprojām veidojas no salīdzinoši zemas bāzes.
Cenu atšķirības ar Lietuvu
Rīgā vidējā cena jaunu mājokļu darījumos pārsniedz 2500 eiro par kvadrātmetru, bet otrreizējā tirgū tā vidēji ir 1360 eiro. Salīdzinājumam — Viļņā otrreizējā tirgū kvadrātmetrs maksā ap 3400 eiro, bet jaunajos projektos — aptuveni 4080 eiro. Kaut arī cenas Latvijā turpina celties, tās paliek zemākās Baltijas valstu vidū.
Attīstība ārpus Rīgas
Strautiņš atzīmē, ka mājokļu projekti aizvien vairāk tiek attīstīti reģionos. Liepājā un Valmierā sākta komerciāla daudzdzīvokļu māju būvniecība bez valsts subsīdijām, bet Kuldīgā un Smiltenē uzņēmumi paši bez atbalsta ceļ mājokļus saviem darbiniekiem. Pēc ekonomista domām, tas liecina, ka investīcijas seko vietējās ekonomikas attīstībai — jauni projekti rodas tur, kur ir darbavietas, eksportējoši uzņēmumi un augoši ienākumi, nevis atkarībā no attāluma līdz Rīgai.
Brīdinājums par Lietuvu
Atšķirīgā situācija veidojas Lietuvā, kur strauja inflācija, augošs patēriņš un mājokļu cenu kāpums palielina ekonomikas pārkaršanas riskus. To papildina līdzekļi, kas izņemti no pensiju otrā līmeņa un novirzīti papildu tēriņiem, daļēji pārvēršoties cenu kāpumā, nevis ilgtspējīgā izaugsmē. Strautiņš uzsver, ka Lietuvā mājokļu cenas arvien vairāk atrauj no iedzīvotāju ienākumiem, un iesaka izvairīties no lēmumiem, kas vēl vairāk stimulētu pieprasījumu, jo ECB procentu likmju paaugstināšana varētu palīdzēt mazināt pārmērīgu aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū.
/nginx/o/2023/12/20/15791292t1hc8f9.jpg)

